Studenti, kuri stāsies Latvijas biznesa koledžā tekošajā gadā, var pretendēt uz budžeta vietām. Kandidātiem, nepieciešams Latvijas Biznesa Koledžas mājas lapā elektroniskajā pieteikumā norādīt „Pretendēju uz budžeta vietu studijām LBK”. Pieteikumi uz budžeta vietām tiks izskatīti vasaras uzņemšanas laikā (sūtīt pieteikumus var agrāk). Sīkāka informācija pieejama LBK mājas lapā.

Studiju iespējas:

Grāmatvedība
Tiesību zinātnes
Uzņēmējdarbība
Informācijas tehnoloģijas
Personāla vadība
Sabiedriskās attiecības un reklāma
Tūrisma un viesn. uzņēm. vadība
Firmas menedžments

Studiju formas
Dienas nodaļa;
Vakara nodaļa;
Neklātienes nodaļa;
Tālmācības nodaļa.

Progresīvās eiropas augstskolas aktīvi izmanto IT tehnoloģijas un augstākā pilotāža ir tālmācība. Studēt tālmācības formā var pat nepieredzējis datora lietotājs. Tālmācības nodaļas studentiem LBK piedāvā videoierakstus no klātienes nodaļas lekcijām. Lekcija no rīta tiek nolasīta dienas nodaļas studentiem, bet vakarā tā jau ir pieejama LBK tālmācības nodaļas studentiem.

Komunikācija ar studentiem notiek nepārtraukti. Notiek konsultācijas tiešsaistē, pasniedzēji rosina studentus uzdot jautājumus. LBK studenti saņem uzdevumus, nosūta atbildes, saņem vērtējumus un komentārus, studentiem atkal rodas jautājumi utt. Tālmācības nodaļas studenti pēc var pāriet uz jebkuru citu koledžas nodaļu, tāpat arī dienas vai citu nodaļu studenti dažkārt pāriet uz tālmācības nodaļu- šajā ziņā nav ierobežojumu.

Augstskola – izglītības iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību.
Augstskolu izvēlē ir individuāls uzdevums katram topošajam studentam. Ir jāņem vērā daudzi faktori, kas galējo lēmumu padarīs par vispareizāko. Pirms izvēlēties kādu konkrētu augstskolu, ir jāzina, ko vēlas studēt, un tad arī attiecīgi ir jāizpēta augstskolas, kuras piedāvā šādas studiju programmas.
Augstskolai ir jābūt licencei, kura dod tiesības apmācīt cilvēkus. Lai augstskolai būtu tiesības izdod valsts nozīmes diplomus, tai jābūt akreditētai (akreditācija tiek iegūta, ka noteikums, pēc atestācijas). Mācību laiks ilgst no 4 līdz 6 gadiem, un ir dienas, vakara un neklātienes nodaļas. Kā arī jauns mācību modelis – tālmācība – distances apmācība.
Pirms izvēlēties augstskolu ir jānoskaidro kāda ir studiju maksa.
Izvēloties augstskolu ir jānoskaidro arī par dzīvošanas vietu studiju laikā. Lielākā daļa augstskolu piedāvā dažādas kopmītnes, kas parasti atrodas netālu no mācību iestādes. Daudzās valstīs ir iespēja arī dzīvot mājās pie kādas ģimenes.
Kad esi izvēlējies augstskolu ir jānoskaidro kādas ir iestāšanas prasības, kādi dokumenti ir nepieciešami un vai ir iestājpārbaudījumi.

Hārvarda atzīta par vienu no labākām universitātēm pasaulē. Tā ieguva pirmo vietu reitinga tabulā, kas tika publicēts The Times Higher Education Supplement – izglītības pielikumā pazīstamākajā britu avīzē The Times. Oksforda un Kembridža iekļuva 10 labāko sarakstā, tās ieņem 5. un 6. vietu 200 labāko universitāšu skaitā.

Reitings bija sastādīts ar aptaujas palīdzību, kas notika starp 1300 mācību iestādes pārstāvjiem 88 valstīs.
Viņiem tika prasīts nosaukt universitātes, tajās vietās, kuras uzskata par kompetentām. Amerikas augstskolas ieņem 7 vietas pirmajā desmitniekā, kur Oksforda ir priekšā citām universitātēm, kas atrodas ārpus Amerikas robežām.
4 Londonas mācību iestādes ir iekļuva 50 labāko mācību iestāžu sarakstā: Londonas ekonomiskā skola ieņem 11 vietu, Impērijas koledža – 14 vieta, Londonas universitātes koledža – 34 vieta, Skola, kas apmāca par Austrumu un Āfrikas valstīm – 44 vietā. Vienīgā Eiropas universitāte kas atrodas aiz Lielbritānijas robežām, kas iekļuvusi pirmajā divdesmitniekā – Federālais tehnoloģiskais institūts Cīrihē, Šveicē, kas ieņem 10 vietu.
Kembridžas pilsēta, Masačūsetas štatā var pretendēt uz intelektuālā pasaules centra nosaukumu, tā kā tur atrodas arī Hārvarda, un Masačūsetas tehnoloģiskais institūts, kas ieņem trešo vietu.
Kalifornija var lepoties – tur atrodas Bērklijas universitāte (2 vieta), Tokijas universitāte Japānā atrodas 12 vietā, ieņemot visaugstāko pozīciju Āzijā, Pekinas universitāte – 17 vietā.
Austrālijas universitātes arī ir visai veiksmīgas. Sešas no tām ir iekļuvušas pirmajā 50 sarakstā.
Francija toties, var padižoties tikai ar 2 universitātēm pirmajā simtniekā: Politehniskā universitāte 27 vietā un Vienkāršā Augstākā skola – 30 vietā.
Sarakstā nav neviena institūta no Spānijas, Portugāles, Itālijas, Grieķijas.

No 200 labākām universitātēm pasaulē lielākā daļa atrodas Amerikā – 62, 30 – Lielbritānijā, 17 – Vācijā un 14 – Austrālijā.

Reitinga sarakstā iekļuva tikai 29 valstis. Publicētājā sarakstā ir iekļauti arī dati par darba nodrošinājumu katrā no universitātēm, saistībā ar pasniedzēju sastāvu un studentiem, universitātes sasniegumiem piesaistot citu valstu dalībniekus un pasaulslavenu skolēnu iziešana starptautiskajā izglītības tirgū. Šie faktori tika izpētīti un sistematizēti pēc skalu vērtības, saistībā ar kuru universitātes ar visaugstākiem rādītājiem iegūst reitinga daudzumu 1000 punktus, un visi pārējie mērītāji ,kas attiecas uz to.
Hārvarda arī šeit ieguva pirmo vietu – viņu zinātnieki kopumā ieguvuši 40 Nobela prēmijas, pēc tam ar mazāku skaitu ir Bērklija, kas ieguvusi šajā skalā 880,2 punktus. Salīdzinot ar citām Oksforda ieguva 731,8 punkti, nedaudz apsteidzot Kembridžu – 725,4 punkti.

Mūsdienās ekonomiskās situācijas dēļ valstī, kā arī mērķtiecības dēļ un redzesloka paplašināšanai, daudzi jaunieši izvēlas studēt ārzemēs. Kā viens no iemesliem ir arī iegūstamās izglītības kvalitāte un nākotnes perspektīvas darbam gan Latvijā, gan ārzemēs.
Augstskolu izvēlē ir individuāls uzdevums katram topošajam studentam. Ir jāņem vērā daudzi faktori, kas galējo lēmumu padarīs par vispareizāko. Pirms izvēlēties kādu konkrētu augstskolu, ir jāzina, ko vēlas studēt un tad arī attiecīgi ir jāizpēta augstskolas, kuras piedāvā šādas studiju programmas. Viens no primārajiem uzdevumiem ir izvēlēties valsti, kurā vēlas iegūt izglītību. Valsts izvēlē noteicošie faktori ir tās atrašanās vieta un valoda. Būtiski ir zināt kādas izmaksas radīs dzīvošana konkrētajā valstī. Kā arī liels plus ir, ja topošais students pārzina valsts valodu, kas gan nav tik nepieciešami kā prast valodu kādā pasniedz lekcijas.
Pirms izvēlēties augstskolu ir jānoskaidro kādas izmaksas būs nepieciešamas studiju laikā un kāda ir maksa par izvēlēto studiju programmu. Dažās valstīs ir iespēja iegūt augstāko izglītību bez maksas, piemēram, Dānijā. Taču ir jāņem vērā tas, ka neskatoties uz to, ka par mācībām nav jāmaksā, dzīvošana un mācību līdzekļi ir dārgi.
Izvēloties augstskolu ir jānoskaidro arī par dzīvošanas vietu studiju laikā. Lielākā daļa augstskolu piedāvā dažādas kopmītnes, kas parasti atrodas netālu no mācību iestādes. Daudzās valstīs ir iespēja arī dzīvot mājās pie kādas ģimenes jeb pie tā sauktajām host ģimenēm. Šāda vide noteikti patiks tiem cilvēkiem, kuri nevēlas dzīvot kopmītnēs ar citiem studentiem. Un šī ir arī lieliska iespēja kā iemācīties vai pastiprināt savas valodu zināšanas. Kā arī var uz studiju laiku individuāli vai ar kādu kopā īrēt dzīvokli, māju vai tikai istabu. Izvēloties vietu, kur dzīvot mācību laikā, ir jāņem vērā kādu naudas summu var atļauties izdot par pagaidu mitekli, un attiecīgi tad piemeklēt sev visizdevīgāko.
Kad esi izvēlējies augstskolu ir jānoskaidro kādas ir iestāšanas prasības, kādi dokumenti ir nepieciešami un vai ir iestājpārbaudījumi. Liela daļa ārzemju augstskolu, bez atestāta atzīmēm, pieprasa arī nokārtotu kādu no speciālajiem angļu valodas testiem. Daudzās Eiropas valstīs, kā arī ASV vieni no populārākajiem šāda veida testiem ir TOEFL un IELTS. Šos testus var nokārtot Rīgā, bet dažas augstskolas to piedāvā veikt uz vietas bez maksas.
Ārzemēs piedāvāto augstskolu klāsts ir plašs ar dažādām studiju formām un programmām taču izvēloties mācību iestādi ir jāņem vērā tās ranga vieta kopējā valsts vai arī pasaules augstskolu topā. Kā arī ir jāņem vērā kādas nākotnes perspektīvas būs pieejamas pēc augstskolas absolvēšanas un vai būs iespējas turpināt studijas attiecīgajā sfērā augstākas profesijas līmeņa apguvei šajā vai citās augstskolās.

Augstskolas Latvijā ir visdažādākās tāpēc ari pieņemt lēmumu studentiem, kurā augstskolā doties studēt nav nemaz tik vienkārši. Katra no augstskolām piedāvā savas specialitātes dažādās jomās un tad atliek vien studentam atrast to īsto profesiju, kura viņam ir vis tuvāk sirdij un augstskolu, kur šo profesiju varēs apgūt vislabāk.
Izvēloties augstskolu svarīgi ir saprast savus mērķus, ko tad mēs īsti gribam dzīvē sasniegt un kas tad mēs būsim, kad pabeigsim mācības augstskolā. Ir jāizvēlas darba tirgus un nozare, kurā vēlamies strādāt un kāpt pa karjeras kāpnēm. Daži studenti izvēlas prestižu un labi atalgotu amatu, citi izvēlas sev saistošu un sirdij tuvāku amatu. Protams, ļoti labi, ja šīs abas lietas var apvienot, un darbs ko tu dari ar prieku ir arī labi atalgots.
Parasti izvēloties augstskolu jaunieši iespaidojās no reklāmām, kas ir dzirdamas gan radio, gan lasāmas internetā un avīzēs. Tāpēc augstskolām būtu jāliek liels uzsvars uz reklāmām, kas padarītu augstskolu zināmu visā valstī un arī ārvalstīs, jo ir arī studenti, kuri ir nolēmuši studēt citā valstī, bet viņi taču vēl nezina kādas augstskolas ir noteiktā valstī. Lai reklāma piesaistītu studentus, tad šim reklāmām ir jābūt pārdomātām. Studentus piesaista kādi īpaši piedāvājumi, piemēram, prakses iespējas, budžeta vietas un stipendijas. Protams, vēl ir daudz citu iespēju kā augstskola sevi var prezentēt un piesaistīt pēc iespējas vairāk un gudrākus studentus. Jo tas pirmais iespaids par augstskolu ir vissvarīgākais un parasti tas rodas no reklāmām.
Kad jaunietis ir izlēmis, kas tad viņš īsti vēlas būt un kādā amatā vēlas strādāt, tad viņam ir jānoskaidro vai konkrētā augstskola piedāvā iespēju apgūt šo profesiju. Šo informāciju visbiežāk jaunieši noskaidro internetā, augstskolu mājas lapās. Tātad arī par to augstskolām ir jāpiedomā un jāpilnveido, tā lai tās būtu labi pārskatāmas un lai informācija par augstskolu un tajās iespējamo iegūstamo kvalifikāciju būtu viegli un ātri atrodama. Studiju programmām ir jāspēj piesaistīt studentus, tā lai tie tālāk to izplatītu arī savu draugu lokā. Programmai ir jāspēj apmierināt studentu vēlmes gūt augstas kvalitātes izglītību, lai students varētu sekmīgi konkurēt darba tirgū. Izvēloties augstskolu būtu jānoskaidro ko vairāk par augstskolas ikdienas mācību darbu. Vai tās piedāvā tikai teorētiskās lekcijas, vai tiek piedāvātas arī prakses iespējas, kas nav mazsvarīgi apgūstot jaunu profesiju. Arī es pats izvēloties augstskolu izvērtēju tās sniegtās mācību iespējas, kas mani apmierināja, jo bija pieejamas budžeta vietas un arī prakses iespējas, bet par pašu augstskolu es uzzināju taisni no reklāmām, kuras mani piesaistīja.
Tomēr izvēloties profesiju, vissvarīgākais būtu izvēlēties tādu, kura būtu tev patīkama un tuvāk sirdij, jo profesija, kuru tu apgūsti augstskolā tevi pavadīs visu turpmāko dzīvi.

Populārais vācu iknedēļas izdevums Wirtschaftswoche gada sākumā sastādīja Vācijas augstāko mācību iestāžu popularitātes reitingu. Sastādītajā popularitātes reitingā ieņēma vietas labākās universitātes, kuras pēc darba devēju domām izlaiž visaugstāk kvalificētus speciālistus.

Pētījuma gaitā tika aptaujāti vairāk nekā septiņi tūkstoši personāla menedžeru, kuri strādā lielās Vācijas kompānijās.

Analītiķi atzīmē, ka pēc Vācijas mēriem pietiekami jaunā augstskola Eihseba pirmo reizi parādījusies 10 Vācijas augstskolu topā, bet jau ir ieņēmusi pirmo pozīciju vienlaikus divās svarīgās nominācijās- Ekonomika un Jurisprudence.

Par vislabākajām ir nosauktas šādas universitātes:

Ekonomika:
Universitāte Eihseba (angļu val. Eiropean international high school of economics and business administration);
Ķelnes universitāte (vācu val. Universität zu Köln)
Manheimas universitāte (angļu val. University of Mannheim)
Karlsrūes Profesionālā augstskola (vācu val. Hochschule Karlsruhe).

Jurisprudence:
Universitāte Eihseba (angļu val. Eiropean international high school of economics and business administration);
Buceriusa vārdā nosauktā Hamburgas juridiskā augstskola (vācu val. Bucerius);
Freiburgas universitāte (vācu val. Albert-Ludwigs-Universität Freiburg);
Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitāte (vācu val. Ludwig-Maximilians-Universität München (LMU).

Informātika:
Karlsrūes universitāte (vācu val. Universität Karlsruhe)
Minhenes tehniskā universitāte (vācu val. Technische Universität München, TU München);
Āhenes Reinas-Vestfāles tehniskā universitāte (vācu val. Rheinisch-Westfälische Technische Hochschule Aachen)
Darmštates tehniskā universitāte (vācu val. Technische Universität Darmstadt)

Skolēnus, kuri ieguvuši vidējo izglītību, izvēlēties augstskolu veicina skolu piedāvātās budžeta vietu pieejamība, kā arī priekšroku dod tām studijām, kurās ir jaunas studiju programmas, kā arī rūpīgi izvērtēta studiju programmu saturs un kvalitātāte. Liela nozīme ir arī kādi ir skolas reitingi starp citām Latvijas augstskolām.
Lielākā daļa topošo studentu jau 12. klasē meklē augstskolas, kur ir lielāka iespējamība tikt budžetā, lai vecākiem nenāktos šķirties no maciņa satura un viņi varētu kaut mazdrusciņ ietaupīt, tādējādā ziņā tikt budžetā viņus stimulē vairāk un labāk mācīties un Centralizētajos eksāmenos beidzot 12. klasi iegūt A, B un C līmeņus. Diemžēl budžeta vietas dažādās augstskolās ir dažādas un tas arī ir atkarīgs no tā, kas dod un cik vispār var dot finansējumu noteiktajai augstskolai.
Mūsdienās skolēni ir kļuvuši daudz mērķtiecīgāki un noteiktāki savā turpmākajā izglītības izvēlē un vairs nepieņem lēmumus spontāni, bet vairāk doma par to, kur strādās pēc augstskolas absolvēšanas. Lielākajai daļai jauniešu ir svarīgi šobrīd mācīties tādā sfērā, kura ir aktīva un populāra sobrīd. Tomēr skaidri neviens nevar zināt kādi speciālisti būs pieprasīti darba tirgū pēc 5 gadiem un vairāk. Arī pēc statistikas datiem ražošanas tirgū pietrūkst profesionālu un radošu cilvēku.
Būtisks papildu arguments izvēlei ir arī iespēja iepriekš iepazīt un izvērtēt akadēmisko personālu, augstskolas zinātnisko bāzi un informāciju, kur strādā izvēlētās programmas absolventi pēc absolvēšanas, jo tikai pēc tā var spriest, kādas ir nākotnes iespējas, pabeidzot attiecīgo augstskolu.
Zināmā mērā mums pašiem – studentiem ir jābūt par vidusskolēna draugu un konsultantu mūsu pašu izvēlētajā augstskolā, bet tas ir tikai tad, ja skolēns ir izvēlējies mācīties mūsu augstskolā. Un nedrīkst aizmirst par augstskolu piedāvatajām ’’Atvērto durvju dienām„, jo tieši tur tu vari iepazīties un klātienē parunāt ar studentiem un pasniedzējiem.
Jauniešiem, kuri gatavojas pieņemt gala lēmumu, iesaku novērtēt, kas pašiem interesē, kādas ir pašu stiprās puses, jo tikai tādā jomā, kas cilvēkam pašam patīk, viņš mācīsies un strādās ar pilnu atdevi, sasniedzot labus rezultātus un ceļot augstskolas slavu.

Jau sirmā senatnē antīkajā Hellādā Platons, Sokrāts, Aristotelis u.c. domātāji – dižgari, saprata, ka harmoniska un ilglaicīga sabiedrības attīstība nav iedomājama bez kritiski spriest spējīga un domājoša indivīda. Šo pamatmērķu sasniegšanai tad arī tika dibinātas pirmās akadēmijas, kurām gan taisnības labad jāsaka ir maz kopīga ar augstāko mācību iestādēm mūsdienās, tomēr pamatmērķi arī mūsdienās ir palikuši tie paši. Kaut pavirši un virspusēji aplūkojot attīstību tautsaimniecībā un procesus sabiedrībā kopumā redzam, ka galvenais dzinējspēks un attīstības pamats ir augsta pievienotā vērtība gan ražošanā, gan pakalpojumu sfērā caur labi izglītotu un kvalificētu darbaspēku.
Bieži nākas dzirdēt, ka Latvijas izglītības sistēma, tai skaitā augstākā ir nekonkurētspējīga un atpalikusi. Var jau būt, taču domāju, ka atvērtais Eiropas darba tirgus un brīvās ceļošanas iespējas pa visu pasauli motivē studentu pret mācību procesu attiekties ar vislielāko atbildību un rūpību. Bez šaubām, ka starp trīsdesmit četrām oficiāli akreditētām augstākām mācību iestādēm būs sastopamas arī tādas, kuras pamatā nodarbojas tikai ar mācību maksas iekasēšanu, taču tas jau ir studenta prasību sliekšņa rādītājs. Diemžēl šādu situācija ir iespējama nepārdomātās valsts politikas dēļ, daudzās dzīves jomās pieprasot dažādās valsts struktūrās strādājošiem obligātu augstāko izglītību mākslīgi radot grandiozu pieprasījumu pēc izglītības. Vienlaikus nespējot nodrošināt tās kvalitatīvu ieguvi, kas arī zināmā mērā radīja šo, manuprāt, grandiozo skaitu (priekš Latvijas) augstāko mācību iestāžu. Taču nav jau ļaunuma bez labuma. Tik liela augstskolu un studiju programmu izvēle rada iespēju bieži vien studēt tuvu mājām, kas ekonomiskā ziņās nav mazsvarīgi, kā arī tieši to ko patiešām vēlies.
Arvien biežāk augstskolas sāk domāt par studiju pieejamību piedāvājot ne tikai neklātienes studijas, bet arī tālmācības iespējas. Jāuzsver, ka šāda iespēja lieti noder cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ studiju laikā ir spiesti doties (trimdā), lai uzlabotu savu materiālo stāvokli.
Vispārīgi runājot par augstākās izglītības iespējām Latvijā jāuzsver, manuprāt, lielākā problēma – tā attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ir dārga un dīvainā kārtā šajā jomā nedarbojas tirgus ekonomikas pamatprincips, liela konkurence samazina cenu. Valstij bez šaubām vajadzētu beigt mētāties starp dažādu prioritāšu, stratēģiju atbalstīšanu, kas mainās gandrīz katrreiz kad mainās valdība un galveno uzsvaru likt uz tik bieži postulēto tēzi, ka Latvijas galvenā eksportprece ir intelekts, kas bez šaubām jāmin, ka pirmais solis šajā virzienā, protams, būtu atgriešanās pie obligātās vidējās izglītības.

Augstskolu starptautiskās sadarbības ietvaros ir izveidota programma Erasmus Mundus, kas ir sadarbības un mobilitātes programma augstākās izglītības jomā un tās mērķis ir:

Uzlabot Eiropas augstākās izglītības kvalitāti.

Popularizētu Eiropas Savienību, kā izglītības izcilības centru visā pasaulē.

Veicinātu starpkūltūru sapratni, sadarbojoties ar trešajām valstīm, kā arī sekmētu trešo valstu attīstību augstākās izglītības jomā.

Erasmus Mundus reaģē uz globalizācijas izaicinājumiem, ar ko šodien saskaras Eiropas augstākā izglītība, jo īpaši Eiropas augstāko izglītību pielāgotu sabiedrības prasībām, padarīt to daudz pieejamāku un caurredzamāku. Pielāgot Eiropas augstāko izglītību darba tirgus prasībām. Turklāt tas ir svarīgs līdzeklis, ar kura palīdzību veicināt starpkultūru dialogu starp Eiropas Savienību un pārējo pasauli. Programmas mērķis ir veicināt Eiropas augstāko izglītību, palīdzēt uzlabot un pastiprināt studentu izaugsmes iespējas un veicināt starpkultūru sapratni, sadarbojoties ar trešajām valstīm, saskaņā ar ES ārpolitikas mērķiem, lai veicinātu trešo valstu ilgtspējīgu attīstību augstākās izglītības jomā
Programmas īpašie mērķi ir izveidojot izcilības centrus veicināt strukturētu sadarbību starp augstskolām un piedāvāt augstākās izglītības jomā pastiprinātu kvalitāti, kam būtu izteikta Eiropas pievienotā vērtība, un kas būtu pievilcīga gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām.
Veicinot talantīgāko studentu un akadēmisko mācībspēku mobilitāti no trešajām valstīm, lai viņi iegūtu kvalifikāciju un/vai pieredzi Eiropas Savienībā, kā arī talantīgāko Eiropas studentu un akadēmisko mācībspēku mobilitāti uz trešajām valstīm. Veicināt sabiedrību savstarpēju bagātināšanos, attīstot sieviešu/vīriešu kvalifikāciju tā, lai viņiem būtu atbilstošas prasmes, jo īpaši attiecībā uz darba tirgu, un lai viņi būtu progresīvi domājoši un ar starptautisku pieredzi;
Veicināt cilvēkresursu attīstību un augstskolu starptautiskās sadarbības nodrošinājumu trešās valstīs, izmantojot palielinātas mobilitātes plūsmas starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm;
Uzlabot Eiropas augstākās izglītības pieejamību, pastiprināt tās atpazīstamību un redzamību pasaulē, kā arī pastiprināt tās pievilcību trešo valstu valsts piederīgajiem un ES iedzīvotājiem.
Komisija nodrošina, lai neviena ES iedzīvotāju vai trešo valstu valsts piederīgo grupa netiktu izstumta vai atstumta.

Erasmus Mundus sniedz atbalstu starptautiskām ierosmēm, studijām, projektiem, pasākumiem un citām darbībām, kuru mērķis ir pastiprināt Eiropas augstākās izglītības pievilcību, atpazīstamību, tēlu un redzamību, kā arī tās pieejamību pasaulē.
Pasākuma darbības attiecas uz visu šādu augstākās izglītības aspektu starptautisko dimensiju veicināšana, pieejamība, kvalitātes nodrošināšana, kredītpunktu atzīšana, Eiropas kvalifikācijas atzīšanas ārvalstīs un kvalifikācijas savstarpēja atzīšana ar trešajām valstīm, izglītības programmu izstrāde, mobilitāte, pakalpojumu kvalitāte utt. Darbības var ietvert Erasmus Mundus programmas veicināšanu un tās absolventu virzīšanu, un tādas darbības var īstenot jauktie tīkli, kuros ietilpst Eiropas un trešo valstu organizācijas, kas aktīvi darbojas
augstākās izglītības jomā. Pasākuma darbības var notikt dažādās formās (konferences, semināri, darbsemināri, studijas, analīze, izmēģinājumprojekti, balvas, starptautisku tīklu veidošana, publikāciju sagatavošana, informācijas sagatavošana, sakaru un tehnoloģijas rīki) jebkurā vietā pasaulē. Pasākuma darbībās ir jācenšas veidot saiknes starp augstākās izglītības un pētniecības, kā arī augstākās izglītības un privāto sektoru Eiropā un trešās valstīs, kā arī izmantot iespējamo sinerģiju, kad vien iespējams. Pasākuma budžets visam programmas darbības laikam ir 16,00 miljoni euro, un tā rezultātā ir jāfinansē aptuveni 50 projekti.

Tā ir tikai maza daļa visas Erasmus Mundus programmas ietvaros, lielākais akcents ir likts uz bakalaura, maģistrantūras un/vai doktorantūras augstākās izglītības līmeni. Tās dod visām Eiropas augstākās izglītības iestādēm vienādas tiesības un izaugsmes iespējas, nebūs tādu augstskolu, kuras var būt sliktākas vai labākas par citām. Augstskolās būs tikai akreditētas studijas, un nevajadzēs uztraukties, ka beidzot studijas nevarēs atrast darbu.
Erasmus programmā ir pieteikušās un izmanto jau daudzas augstskolas Latvijā. Studenti regulāri brauc apmaiņas studijās uz dažādām Eiropas valstīm, kā arī izmanto Erasmus prakšu iespējas, kas dod starptautisku pieredzi nozares uzņēmumos.

Pastāv arī citas starptautiskas organizācijas ar kurām augstskolas veic sadarbības, piemēram:
European Foundation for Management Development- EFMD ir globāla organizācija, kura darbojās kā katalizators, lai nodrošinātu un veicinātu menedžmenta attīstības izcilību pasaulē un Eiropā. EFMD ir starptautiska organizācija, kuru pārstāv vairāk nekā 700 biedru organizācijas no 80 pasaules valstīm.
Network of International Business Schools- NIBS Veicinās starptautisko sadarbību ne tikai Eiropā, bet arī citos pasaules reģionos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Sadarbības tīkls paplašinās profesionālās pieredzes un jaunāko zināšanu apmaiņu ne tikai studentu, docētāju un administratīvā personāla apmaiņas īstenošanā, bet arī sekmēs apmaiņu augstskolas katedru vidū, izstrādājot kopējas studiju programmas vai iesaistoties dažādu projektu realizācijā atbilstoši nozarei.
PRIME-Networking – asociācija, kas ir viens no plašākajiem partnerības un sadarbības tīkliem Eiropā un apvieno pa vienai profesionālai augstskolai 18 valstīs. Tās kopīgi sagatavo dažādus starptautiskus projektus. PRIME-Networking mērķis ir veicināt starpkultūru un starpdisciplīnu mācību programmu izstrādi, pētniecisko darbu un pasniedzēju pieredzes apmaiņu. Augstskola ir pārstāvēta PRIME-Networking valdē un piedalās PRIME-Networking darbībā, veicinot pētniecisko darbu ES kontekstā.
EURASHE – Banku augstskola ir Eiropas profesionālo augstskolu asociācijas valdes locekle un aktīvi piedalās starptautiskās konferencēs un pieredzes apmaiņā par profesionālās augstākās izglītības jautājumiem, kā arī regulāri piedalās Eiropas universitāšu asociācijas (EUA) rīkotajās konferencēs par augstāko izglītību Eiropā.
Vācijas akadēmiskais apmaiņas dienests (VAAD) – VAAD ir Vācijas augstskolu kopīga organizācija. Tās uzdevums ir veicināt augstskolu starptautiskos sakarus, galvenokārt, organizējot studentu un zinātnieku apmaiņu.
Visas šīs organizācijas un programmas ir izveidotas, lai uzlabotu augstskolu starptautiskos sakarus, izglītības sistēmu un dot iespēju izaugsmei un pieredzes uzkrāšanai augstskolām un studentiem, kā arī veicināt starpkūltūru sapratni.

Studentu apmaiņas programma ir lieliska iespēja iepazīt citu valstu skolu mācību procesu, tradīcijas, iegūt jaunus draugus un galu galā vienkārši paplašināt mūsu redzes loku. Tāds ir mans viedoklis par šo programmu, bet kāds īsti ir tā mērķis un, cik liela iespēja ir katram no mums piedalīties šādā apmaiņā, es vēlos apskatīt šajā esejā.
Lasīju kāda studenta atsauksmes par apmaiņas programmu, kurā viņš minēja 3 lietas, kāpēc vien katram no mums vajadzētu izmantot šādu iespēju:
• Tu iepazīsties ar cilvēkiem no visas pasaules
• Tu iemācies pastāvēt pats par sevi jebkurā dzīves situācijā
• Naudu tavai dzīvošanai, ēšanai un izklaidēm dod kāds cits(fonds, ES u.c.).
Visvairāk man lika aizdomāties 2. punkts. Šai īpašībai, kā studentiem, kuri mācās uzņēmējdarbību, vajadzētu būt ikkatram no mums. Uzņēmējam ir jāmāk ne tikai vadīt savu firmu un darbiniekus, bet jāmāk pastāvēt par savu viedokli, lai gūtu firmai izdevīgākus sakarus, ir jāmāk piesaistīt vajadzīgos cilvēkus, un to var panākt tikai tad, ja uzņēmējs ir 100% pārliecināts par sevis teikto, uz jebkuru jautājumu spējīgs atbildēt pārliecinoši. LBK lektori, manuprāt, dod mums lekcijās lielisku iespēju mācīties būt pārliecinātiem par sevis teikto, diskutēt ar saviem kursa biedriem un pats galvenais, nebaidīties izteikt savu viedokli. Tikai tādi studenti, kuri zina, ko grib ilgi nedomājot piekristu šādai iespējai, jo daudzus biedē doma, ka uz ilgu laiku ir jābūt prom no ģimenes un draugiem.
Diemžēl par iespēju kļūt apmaiņas programmas studentam mūsu skolā informācija netika sniegta. Tādēļ, lai man būtu lielāks priekšstats par to, kā tas viss darbojas un kā izvēlas studentus šai programmai es vērsos pie cilvēka, kurš šobrīd izbauda šo lielisko iespēju. Visa pamatā ir atzīmes. Skola izvēlas tikai dažus veiksminiekus, kuri ir pelnījuši šo braucienu, jo atzīmes ir visai izcilas. Godīgi, vai ne tā? Tu esi viens no labākajiem skolas studentiem un pretī saņem lielisku iespēju savas zināšanas papildināt pusgadu padzīvojot Portugālē. Nekādas nopietnās mācības gan tur nenotiek, jo skolā tiek izmantota portugāļu valoda, kas nozīmē, ka lekcijās mūsu valsts studentiem īsti jēgas sēdēt nav, tāpēc viņiem tiek dotas tēmas, kuras ir jāpēta rakstot referātus, pārējo laiku viņu atpūšas apskatot lielisko valsti. Nu un, vai nav vērts cītīgi nomācīties pirmo gadu, lai nākamo varētu iesākt šādā veidā? Manuprāt, būt par apmaiņas programmas studentu ir viena lieliska iespēja!
Ja iesāku runāt par skolu kā tādu, tad uz jautājumu vai papildus vēlētos apgūt priekšmetu, ko skola nepiedāvā, es atbildētu nē, jo, manuprāt, LBK piedāvā daudz un dažādas lekcijas, līdz šim pat nebiju aizdomājusies par to, ka klāt varētu būt vēl kāda. Un otrs skolas interesējošais jautājums bija vai man liekas, ka ārvalstu izglītības iestādēs iegūtās zināšanas ir kaut kādā veidā noderīgākas. Man liekas, ka tas vien, ka tu esi studējis ārzemēs, dod lielas priekšrocības labas profesijas iegūšanai. Varbūt pat ne zināšanas, cik daudz tieši pieredzi iegūst apmaiņas programmas students. Zināšanas ir atkarīgas no paša studenta, cik daudz viņš sevi tām velta. Arī mācoties Latvijā mēs varam iegūt augsta līmeņa zināšanas, tāpēc neuzskatu, ka studentiem vajadzētu skriet uz ārzemēm.
Par izvēli, kāpēc tieši Latvijas Biznesa Koledža (LBK). Pirmām kārtām, esot ārpus Latvijas mani ļoti uztrauca jautājums vai augusta beigās vēl kāda augstskola pieņems studentus, bet LBK deva lielisku iespēju elektroniski pieteikties studijām, kā arī, protams, pievilināja piedāvātās budžeta vietas, un dzirdot pozitīvās atsauksmes no studentiem par skolu, es sapratu, ka šī būs mana īstā izvēle.

Kā pareizi izvēlēties augstskolu? Šis jautājums ir ienācis prātā jebkuram vidusskolas beidzējam, kas vēlas uzsākt mācības kādā Latvijas augstskolā vai universitātē vai arī doties uz ārzemēm un studēt tur. Šajā esejā norādīšu trīs galvenos aspektus, pēc kuriem katram studentam vajadzētu vadīties, lai izvēlētos sev vispiemērotāko un atbilstošāko augstskolu ārzemēs katra studenta prasībām, velmēm un iespējām.
Viens no būtiskākajiem aspektiem jebkuram studentam un viņa vecākiem ir studiju maksa un dzīvošana attiecīgajā valstī. Būtībā ļoti svarīgi, meklējot augstskolas ārzemēs, ir izpētīt konkrētās valsts un pat pilsētas, kur atrodas iecerētā augstskola, dzīves līmeni, darba iespējas studentiem, kā arī pats svarīgākais – uzzināt šīs augstskolas studiju maksas, jo tās dažkārt ir ļoti augstas, kā piemēram tās ir Šveicē vai ASV. Būtiski ir apzināt netikai izmaksas dzīvošanai un studiju maksu, bet ļoti butiski ir arī iegūt informāciju par mācību materiāliem, kas jāizmanto mācību procesā, jo dažkārt maksa par šiem mācību materiāliem var būt šokējoši augsta, bet savukārt bez šiem materiāliem studēšana kļūst gandrīz neiespējama. Piemēram, lai studētu multimediju dizainu ārzemēs, ir nepieciešami datori, kas ir ļoti jaudīgi, jauni un aprīkoti ar jaunākajām pārlūkprogramām un jaudīgām programmām. Viss jau būtu attiecīgi ļoti labi, taču šādi datori maksā pat vairākus tūkstošus, un tas ir pārāk dārgi priekš vidēja latviešu studenta.
Kā otru aspektu,lai izvēlētos sev piemērotāko augstskolu ārzemēs, es uzskatu mācību programmas, ko iespējams studēt. Nereti ir tā, ka studentam ļoti patīk vide, pilsēta un arī studiju maksa ir atbilstoša, taču studēt diemžēl nav ko, jo attiecīgā augstskola nepiedāvā atbilstošu studiju programmu konkrētajam studentam. Tapēc, manuprāt, katrai augstskolai ir jācenšas izveidot pietiekami dažādas studiju programmas, lai katrs students varētu atrast sev piemērotāko no tām. Manuprāt, ar šo programmu izvēli augstskola var palīdzēt, piedāvājot dažādus testus, kas nosaka katra studenta vēlmēm, iespējām un atbilstībai atbilstošāko programmu savā augstskolā. Lai izvēlētos piemērotāko programmu sev, pirmkārt, ir jāapzina savas intereses, otrkārt, ir rūpīgi jāizpēta, ko piedāvā katra programma. Kādas mācību vielas tiek apgūtas un cik lielā mērā norit tieši praktiskais darbs, jo mūsdienās studentiem vairs nepietiek tikai ar izglītības grādu vien. Ir jābūt arī praktiskajai darba pieredzei, lai veiksmīgi attīstītos savā izvēlētajā nozarē.
Kā pēdējo aspektu, ko es uzskatu par būtisku, izvēloties augstskolas, es uzskatu iespējas doties apmaiņas programmās un dažādos projektos, ko īsteno konkrētā augstkola. Man personīgi tas ir ļoti svarīgi, lai caur augstskolu būtu iespējas doties un iepazīt citu valstu izglītības sistēmu, dzīvesveidu un kultūru. Būtiski ir ne tikai šīs apmaiņas, bet arī augstskolas interese par katru studentu, kurš vēlas uzsākt studijas. Es personīgi esmu saskārusies gan ar tādām augstskolām,kas atbildot uz jautājumiem, neizrāda ne mazāko interesi un arī ar tādām, kuras ir gatavas palīdzēt jebkuram studentam, kas vēlas braukt uz attiecīgo zemi, lai studētu šajā augstskolā. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi – izpētīt arī šo augstskolas tēlu, ko tā ir radījusi, pateteicoties gan sadarbībām ar dažādām programmām, citām augstskolām, kā arī īstenojot tādas programmas kā ERASMUS vai arī savādāka veida pieredzes apmaiņas braucienus. Tēls, ko rada šī augstskola, ir visticamāk patiesākais spogulis arī turpmākajai studentu mācību dzīvei tur. Un katram studentam ir vēlme augstskolā justies labi – novērtētam kā personībai.
Nobeigumā vēlos piebilst to, ka, lai izvēlētos pareizo augstskolu ārzemēs, katram studentam ir vispirms jāuzjautā sev – vai es to patiešām vēlos? Ja atbilde nekavējoties ir “jā”, ir jāmēģina sazināties ar iecerētajām augstskolām un uzzināt visu nepieciešamo, kas ir vajadzīgs studijām ārzemēs. Lai es izvēlētos piemērotāko augstskolu, es galvenokārt, vadītos pēc tā, ko minēju šajā esejā un būtībā iesaku arī katram studentam, kas vēlas studēt ārzemēs, izveidot savu pamata izvēles struktūru, lai pieņemamais lēmums būtu vispareizākais.