Kopumā Krievijā darbojas nedaudz vairāk par 900 izglītības iestādēm, trešā daļa no tām – nevalstiskās. Izglītības ministrija ir sastādījusi reitingu tabulu, kura palīdzēs saprast, kuras no Krievijas augstskolām uzskatāmas par visprestižākajām.
10. vieta: «Maskavas valsts lingvistikas universitāte»
Maskavas valsts lingvistikas universitāte (MVLU) – klasiska humanitāra profila augstskola, zinātnes un kultūras centrs nepārtrauktās izglītības sistēmā, kuras galvenais uzdevums ir kvalificētu speciālistu ar augstāko humanitāro un lingvistisko izglītību sagatavošana. MVLU aktīvi sadarbojas ar 65 augstskolām no 23 pasaules valstīm. Tāpat aktīvi piedalās pārrunās un sadarbības ar ārzemju partneriem līgumu – tiesiskās bāzes sagatavošanā, attīsta un uztur stabilas attiecības ar starptautiskajām, lingvistikas profila organizācijām, kā arī ar ārzemju mācību iestādēm. MVLU strādā pazīstami profesori un pasniedzēji, kuru vārdi ir Krievijas augstskolu un pasaules kopumā lepnums. Apmēram 70 procentiem no pasniedzējiem ir zinātniskā pakāpe. Augstskolā strādā apmēram 500 zinātņu kandidātu un docentu un 200 zinātņu doktoru un profesoru.
9. vieta: «Rostovas valsts universitāte»
Rostovas valsts universitāte dibināta 1915. gadā pilsētā Rostova pie Donas. 2006. gadā sakarā ar apvienošanos ar virkni citu institūtu tika reorganizēta par Dienvidu Federālo Universitāti. RVU strādā 1007 pasniedzēji un 1120 zinātniskie darbinieki, tai skaitā 12 akadēmiķi un KZA korespondētājlocekļi, 178 zinātņu doktori, profesori, vairāk kā 1912 zinātņu kandidāti, 11 valsts prēmiju laureāti, 14 Krievijas Federācijas nopelniem bagātie zinātņu darbinieki. Speciālistu sagatavošana augstskolā tiek veikta 26 specialitātēs, bet 30 specialitātēs RVU darbojas disertāciju padomes kandidātu un doktoru disertāciju aizstāvēšanai.
8. vieta: «Maskavas inženieru un fizikas institūts»
MIFI dibināts 1942. gadā pēc PSRS Tautas komisāru padomes lēmuma kā Maskavas mehāniskais munīcijas institūts. Institūta izveidošanā tieši piedalījās I. V. Kurčatovijs. Pašlaik MIFI – Krievijas atomrūpniecības augstākā mācību iestāde, kas paredzēta inženieru sagatavošanai: fiziķu, matemātiķu, sistēmu tehniķu – inženieru – pētnieku, kuri apguvuši dziļas zināšanas fizikas un matemātikas disciplīnās savienojumā ar nopietnu inženieru sagatavošanu. MIFI profesoru un pasniedzēju sastāvs – 936 cilvēki, no kuriem 149 zinātņu doktori, 500 zinātņu kandidāti un 130 profesori.
7. vieta: «Kazaņas valsts universitāte»
Vienas no vecākajām Krievijas augstskolām – Kazaņas universitātes – dibināšanas datums ir 1804. gada 17. novembris, kad imperators Aleksandrs I parakstīja Apstiprinājuma rakstu un Kazaņas imperatora universitātes Statūtus. No dibināšanas brīža augstskolā sagatavoti vairāk kā 100 tūkstoši speciālistu. Augstskolas studentu skaitā bija izcili zinātnieki, kā arī kultūras un sabiedriskie darbinieki. Šodien augstskolā izglītību iegūst vairāk kā 16 000 studentu 40 specialitātēs un 7 virzienos, kā arī 615 aspiranti. Pasniedzēju un profesoru sastāvā 1137 cilvēki, tai skaitā 208 profesori un zinātņu doktori, 585 docenti un zinātņu kandidāti. Pēdējo 80 gadu laikā PSRS Zinātņu akadēmijā un Krievijas Zinātņu akadēmijā tika ievēlēti vairāk kā 50 profesori un KVU absolventi.
6. vieta: «Lobačevska v.n. Ņižņenovgorodas valsts universitāte»
Lobačevska v.n. Ņižņenovgorodas valsts universitāte (ŅNVU) dibināta 1916. gada 17. janvārī kā viena no trim Krievijas Tautas augstskolām un kļuva par pirmo augstāko mācību iestādi Ņižņenovgorodā. 1918. gadā pēc apvienošanās ar no Varšavas evakuēto politehnisko institūtu un ar Augstākajiem lauksaimniecības kursiem augstskola ieguva valsts universitātes statusu (pirmā padomju universitāte). ŅNVU mācās apmēram 40 000 cilvēku, ieskaitot apmēram 1 000 aspirantu un doktorantu. Mācības veiktas 46 specialitātēs, 15 maģistru sagatavošanas virzienos (56 programmas), 23 bakalauru sagatavošanas virzienos, kā arī programmās ar saīsināto apmācību laiku. Aspirantu sagatavošana tiek veikta 52, bet doktorantu – 24 zinātniskajās specialitātēs. ŅNVU darbojas 20 padomes disertāciju aizstāvēšanai, tai skaitā 17 – doktora disertācijām. Zinātniski – pedagoģisko darbu augstskolā veic 300 zinātņu doktori, 900 zinātņu kandidāti, 17 esošie KZA locekļi un korespondētājlocekļi, 23 Krievijas Federācijas nopelniem bagātie zinātnes darbinieki, 33 Valsts prēmijas, Valdības prēmijas un Krievijas Federācijas prezidenta prēmijas laureāti.
5. vieta: «Tomskas valsts universitāte»
1878. gadā dibinātā Imperatora Tomskas universitāte kļuva par pirmo un ilgu laiku bija vienīgā augstskola Sibīrijas un Tālo Austrumu teritorijā. Universitātē studē apmēram 23 tūkstoši studentu 120 virzienos un specialitātēs, 700 aspirantu 84 specialitātēs, 100 doktorantu 39 specialitātēs. Augstskolas struktūrā iekļautas 23 fakultātes, 5 filiāles un 47 pirmsaugstskolas sagatavošanas centri Sibīrijas un Kazahstānas pilsētās. TVU mācījās un strādāja apmēram 100 KZA, KMZA un NVS valstu Zinātņu akadēmijas locekļi, vairāk kā 250 Valsts prēmijas laureāti, 2 Nobela prēmijas laureāti. Pašlaik universitātē strādā vairāk kā 350 doktori un 700 zinātņu kandidāti, 32 KF Valsts prēmijas laureāti zinātnes un tehnikas jomā, funkcionē 25 disertāciju padomes, tai skaitā 19 doktora disertāciju padomes.
4. vieta: «Krievijas Tautu draudzības universitāte»
KTDU tika dibināta 1960. gadā un līdz 1991. gadam to sauca Patrisa Lulumbas v.n. Tautu draudzības universitāte. Pašlaik Tautu draudzības universitāte ir viena no vadošajām Krievijas augstskolām. Vairāk kā 47 tūkstoši tās absolventu, tai skaitā 4 300 zinātņu doktoru un kandidātu strādā 165 valstīs. Speciālistu sagatavošana tiek veikta 57 virzienos un specialitātēs, studē apmēram 23 tūkstoši studentu, aspirantu, ordinatoru un stažieru no 131 pasaules valsts, apmēram 450 tautību un nacionalitāšu pārstāvji, tai skaitā vairāk kā 1 000 cilvēku – Krievijas nacionālo kopienu pārstāvji un apmēram 3 500 ārzemju pilsoņi. Augstskolā strādā 2112 darbinieku, no viņiem – 332 profesori un zinātņu doktori, 807 docenti un zinātņu kandidāti, 61 akadēmiķis un Krievijas akadēmijas korespondētājloceklis, 50 Krievijas Federācijas nopelniem bagātie zinātņu darbinieki, 26 Krievijas Tautu draudzības universitātes pasniedzēji ir ārzemju akadēmiju un zinātnisko sabiedrību esošie locekļi.
3. vieta: «Maskavas fizikas un tehnikas institūts»
Maskavas fizikas un tehniskais institūts dibināts 1951. gadā uz MVU (1946-1951) fizikas un tehnikas fakultātes bāzes. Institūtā tiek veikta augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošana dažādās mūsdienu zinātnes un tehnikas
jomās. Institūta dibinātāji un darbinieki bija Nobela prēmijas laureāti P. L. Kapica, N. N. Semenovs, L. D. Landau. Daudzi vadošie Krievijas zinātnieki ir MFTI profesori. Starp viņiem ir vairāk kā 80 akadēmiķu un Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļu. No paša dibināšanas brīža Maskavas fizikas un tehniskais institūtā tiek izmantota oriģināla speciālistu sagatavošanas sistēma, kas plašu atpazīstamību ieguvusi kā „Fizteh” sistēma.
2. vieta: «Sanktpēterburgas valsts universitāte»
SPVU – viena no lielākajām un vecākajām Krievijas augstskolām. Universitātes mācību – zinātniskā kompleksa sastāvā ietilpst 19 speciālās fakultātes, 13 zinātniski – pētnieciskie institūti, kā arī Militārās apmācības fakultāte un Universitātes vispārējā fiziskās kultūras un sporta katedra. Pašlaik augstskolā studē vairāk kā 20 tūkstoši studentu, no tiem apmēram 12 tūkstoši – dienas nodaļā. Universitātes un citu Krievijas, NVS valstu un citu ārvalstu mācību iestāžu labākajiem absolventiem ir iespēja turpināt zinātnisko darbu Pēterburgas universitātes aspirantūrā. Augstskolas aspirantūra ir viena no vislielākajām starp Krievijas augstskolām, tajā izglītību gūst vairāk 1 500 cilvēku. Pasniedzēju sastāvā ir vairāk kā 4 000 cilvēku, no tiem 700 profesoru un 1 300 docentu.
1. vieta: «M. V. Lomonosova v.n. Maskavas valsts universitāte»
Maskavas universitāti ar pilnām tiesībām var uzskatīt par vecāko Krievijas augstskolu, tā dibināta 1755. gadā. MVU ir vadošais valsts zinātnes centrs, kura sastāvā izveidojās lielas zinātnes skolas, strādā Nobela prēmijas, Ļeņina prēmijas, PSRS un Krievijas Valsts prēmiju laureāti. Mācību procesu un zinātnisko darbību MVU nodrošina unikāls pasniedzēju un zinātnieku sastāvs. Tie ir 2,5 tūkst. doktoru un gandrīz 6 tūkst. zinātņu kandidātu, apmēram 1 tūkst. profesoru un 2 tūkst. docentu un vecāko pasniedzēju. Maskavas universitātē strādā gandrīz 300 akadēmiķu un KZA un nozaru akadēmiju korespondētājlocekļu. Augstskolas fundamentālajā un lietišķajā zinātnē nodarbināti 5 tūkst. zinātnisko darbinieku, kuri pašlaik veic pētījumus 310 prioritāros zinātnes virzienos un programmās. No 18 mūsu tautiešiem – Nobela prēmijas laureātiem – 11 bija Maskavas universitātes absolventi vai profesori. Vairāk par 12% visu PSRS reģistrēto atklājumu pieder MVU zinātniekiem. Viņu darbs atzīmēts ar 60 Ļeņina prēmijām, 120 PSRS Valsts prēmijām. Pēdējo 10 gadu laikā vairāk kā 40 MVU zinātnieku darbiem piešķirtas Krievijas Federācijas Valsts prēmijas.
Rīgā norisināsies starptautiska uzņēmējdarbības kontaktbirža un konference „Baltic Spark” 2010. gada 16. un 17. aprīlī. Pasākuma pirmā dienas tēma būs – kā veiksmīgāk darboties Baltijas valstu tirgū. Un otrās dienas tēma būs – kā veiksmīgāk iekarot ārvalstu tirgu.
JCI (Junior Chamber International) Jauno profesionāļu un uzņēmēju organizācija aicina Baltijas valstu augstskola studentus iesaistīties eseju konkursā Latvijas (Lietuvas/Igaunijas) nozīmīgākā priekšrocība eksporta pieaugumam.
Latvijas Studentu Apvienībā 6. martā notika prezidenta vēlēšanas un tika ievēlēt jaunais studentu apvienības prezidents. Cīņā uzvaru guva ar 17 balsu pārsvaru guva LU Vēstures bakalaura 3. kursa students LSA sociālā virziena vadītājs Edgars Bērziņš. Tuvākais konkurents bija REA students Mārtiņš Sīlis.