Kopš 20. gadsimta 50. gadiem augstākās izglītības sistēma Zviedrijā ir mainījusies vairākas reizes. Pēdējā vērienīgā reforma notika 1991. gadā ar mērķi piešķirt lielāku patstāvību sistēmai kopumā un atsevišķām augstskolām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem studiju ilgumu un vietu dažādiem kursiem nosaka studentu un pašu augstskolu vajadzības. Studiju procesa organizācija un disciplīnu komplektēšana tagad notiek vietējā līmenī.

Valstī ir aptuveni 55 augstskolas, to skaitā 11 universitātes. Vairākums augstskolu pieder valstij vai reģionālajām municipalitātēm, un tikai dažas ir privātas. Universitātēs mācās aptuveni 300 tūkstoši studentu. Augstākā izglītība joprojām ir visdinamiskākais Zviedrijas izglītības sektors. 6 valsts universitātes piedāvā plašu kursu un akadēmisko programmu klāstu visdažādākajās disciplīnās.

Universitātes un koledžas atšķiras piedāvājamo izglītības programmu apjoma un satura ziņā. Dažas augstskolas piedāvā mācību programmas tikai līdz “advanced” līmenim, citas piedāvā arī iespēju veikt zinātniskus pētījumus. Augstskolu specializācija parasti ir atkarīga no tā, ar kādiem vietējiem uzņēmumiem tās uztur lietišķus kontaktus.

Mācību gads Zviedrijas universitātēs sastāv no 2 semestriem. Rudens semestris sākas augusta beigās – 21. vai 28. augustā – un noslēdzas 19. janvārī. Pavasara semestris sākas 20. janvārī un noslēdzas 6. jūnijā. Brīvdienas – Ziemassvētki, Lieldienas un vasaras brīvlaiks.

Mācības Zviedrijas universitātēs notiek lekciju, semināru, grupu diskusiju formā. Eksāmeni – rakstiski mājasdarbi vai darbs auditorijā. Bieža parādība augstskolās ir eksaminācijas semināri. Nodarbības laboratorijā un semināri jāapmeklē obligāti. Neierašanās uz tiem jākompensē ar patstāvīgu rakstu darbu. Students pats izvēlas, ko viņš apmeklē un ko neapmeklē – galvenais, lai visi obligātie darbi būtu nodoti laikā un ieskaitīti.

Pēdējā desmitgadē Ziemeļeiropas augstskolas, pirmām kārtām – Zviedrijas, cenšas saistīt pēc iespējas vairāk ārvalstu studentu. Tiek ieviestas speciālas stipendijas ārzemju studentiem, angļu valodas kursi, atbraucējiem ir iespēja bez maksas mācīties zviedru valodu un kārtot eksāmenu, labs rezultāts šajā eksāmenā paver ceļu uz jebkuru fakultāti (protams, ar nosacījumu, ka jūs atbilstat visām pārējām prasībām).

Zviedrijas augstskolās var iestāties divas reizes gadā, jo ir vesela virkne patstāvīgu kursu, kas paredzēti pieciem mēnešiem. Rudens semestrim dokumenti tiek pieņemti līdz 15. aprīlim, pavasara semestrim (sākas janvārī) – līdz 15. oktobrim. Zviedrijas augstskolās nav iestājeksāmenu. Gan Zviedrijas skolu abiturientus, gan ārzemniekus augstskolās uzņem uz skolas atzīmju pamata.

Šodien Zviedrijai visvairāk vajadzīgi jaunie matemātiķi, fiziķi, ķīmiķi, biologi, programmētāji. Tos augstskolās uzņem labprāt un ar mazākām formalitātēm kā humanitārajās specialitātēs. Tieši pirmajiem ir vairāk izredžu saņemt stipendijas. Tie, kas vēlas nodarboties ar zinātni, parasti iestājas Stokholmas un Gēteborgas universitātēs. Tie, kurus interesē praktiskie pētījumi, izvēlas Karalisko Tehnisko augstskolu galvaspilsētā vai Čalmeras tehnisko augstskolu Gēteborgā. Humanitāro zinātņu interesentiem jāvērš uzmanība uz Zviedrijas vecajām universitātēm – Upsalas un Lundas universitāti.