Manas studijas LBK
Pirms iestājos šai skolā, „gāju” cauri visu augstskolu un koledžu piedāvātajām programmām, bet praktiski visur manis izvēlētās sabiedriskās attiecības mācīja vienas pašas. Ieraugos to, ka LBK piedāvā sabiedriskās attiecības + reklāmu, uzreiz sapratu, ka šī vieta ir tieši priekš manis. Tā kā tā ir koledža, man likās, ka arī mācīšanās nebūs tik grūta, cik, teiksim, Stradiņa universitātē. Kad noskaidroju, ka šai programmai pirmajā gadā papildus māca uzņēmējdarbību, sākumā biju nepatīkami pārsteigta, jo tas nepavisam nebija tas, ko vēlējos mācīties, bet tad, visu kārtīgi apdomājot, sapratu, ka tā ir lieliska iespēja savas zināšanas krietni papildināt, un pastāv arī iespēja, ka mani pēc pirmā gada var ieinteresēt kas pavisam cits.
Mani ļoti apmierina, ka šai skolā mācības ir 3 reizes nedēļā, jo tad, mācoties klātienē, es varu skolu apvienot ar darbu. Protams, skatoties no otras puses, ja jau mēs maksājam par skolu, tad vēlamies atbilstoši samaksai saņemt arī atbilstošu daudzumu izglītības, bet patiesībā mani tas neuztrauc. Arī lekciju daudzums mani apmierina, vienīgi, manuprāt, labāk būtu, ja mums katru nedēļu būtu divas garās dienas un viena īsā, nevis vienu nedēļu visas garās dienas, bet otru – tikai viena garā diena. Mani izbrīnīja, ka mūsu grupā ir tik daudz cilvēku, kas noteikti neatvieglo mācīšanos. Jo tad katram ir daudz vairāk jāiespringst, lai visu paspētu pierakstīt un vēl saprast, neko neiekavējot. Tā kā esam tik daudz, ja viens kaut ko nepaspēs pierakstīt, uz viņu neviens negaidīs, tā nu tas ir. Piemēram, matemātika ir labs piemērs. Lielāka daļa no kursa netiek līdzi jau tā diezgan ātrajam tempam, bet pagājušajā lekcijā mums paziņoja, ka mūsu tempam jābūt divas reizes ātrākam, lai paspētu līdz ieskaitei izņemt visas vajadzīgās tēmas. Tas pavisam noteikti nav pareizais variants. Protams, nevajag arī piecas lekcijas veltīt vienai tēmai, bet, ja vienā lekciju pārī mums ir jāizņem divas jaunas tēmas, tad galvā rodas milzīga putra. Piedevām, matemātika jau nav vienīgais priekšmets, kur mums jāmācās. Tātad, manuprāt, tēmu daudzums nav atbilstošs lekciju skaitam. Mani ļoti pārsteidza, ka skolā nav ne kioskiņa, ne kafejnīcas, nemaz nerunājot par ēdnīcu. Varbūt tas tikai man tā liekas, bet līdz šim domāju, ka visās skolās ir vismaz kafejnīca. Vēl skolā izjūtu sporta zāles trūkumu, kur aiziet atslābināties pēc garajām lekcijām. Līdz ar to arī visādas sporta spēles, sacensības un šāda veida nodarbes man trūkst. Arī dejošanas nodarbības man patiktu.
Mans ieteikums būtu padomāt par kafejnīcas, kaut vai nelielas, izveidi un par stipendiju ieviešanu. Pēc savas pieredzes zinu, ka studenti, kuriem ir iespēja saņemt stipendiju, daudz nopietnāk attiecas pret mācībām un ir vairāk ieinteresēti sasniegt labākus rezultātus. Manuprāt, lai paliktu budžetā, prasības ir drusku par augstu. Varētu būt tā, ka konkrētos priekšmetos vidējai atzīmei jābūt vismaz 8, vismaz man tas liktos godīgāk. Papildus mani interesētu, teiksim, dejošanas nodarbības, ko es minēju jau augstāk. Skolas programmu piedāvājums man liekas ļoti labs, ņemot vērā, ka šī vēl ir privāta koledža, ļoti labi ir arī tas, ka ir gan dienas, gan vakara, gan neklātienes studijas. Savu izvēli par labu šai skolai patiešām nenožēloju.
