Pirms iestājos šai skolā, „gāju” cauri visu augstskolu un koledžu piedāvātajām programmām, bet praktiski visur manis izvēlētās sabiedriskās attiecības mācīja vienas pašas. Ieraugos to, ka LBK piedāvā sabiedriskās attiecības + reklāmu, uzreiz sapratu, ka šī vieta ir tieši priekš manis. Tā kā tā ir koledža, man likās, ka arī mācīšanās nebūs tik grūta, cik, teiksim, Stradiņa universitātē. Kad noskaidroju, ka šai programmai pirmajā gadā papildus māca uzņēmējdarbību, sākumā biju nepatīkami pārsteigta, jo tas nepavisam nebija tas, ko vēlējos mācīties, bet tad, visu kārtīgi apdomājot, sapratu, ka tā ir lieliska iespēja savas zināšanas krietni papildināt, un pastāv arī iespēja, ka mani pēc pirmā gada var ieinteresēt kas pavisam cits.
Mani ļoti apmierina, ka šai skolā mācības ir 3 reizes nedēļā, jo tad, mācoties klātienē, es varu skolu apvienot ar darbu. Protams, skatoties no otras puses, ja jau mēs maksājam par skolu, tad vēlamies atbilstoši samaksai saņemt arī atbilstošu daudzumu izglītības, bet patiesībā mani tas neuztrauc. Arī lekciju daudzums mani apmierina, vienīgi, manuprāt, labāk būtu, ja mums katru nedēļu būtu divas garās dienas un viena īsā, nevis vienu nedēļu visas garās dienas, bet otru – tikai viena garā diena. Mani izbrīnīja, ka mūsu grupā ir tik daudz cilvēku, kas noteikti neatvieglo mācīšanos. Jo tad katram ir daudz vairāk jāiespringst, lai visu paspētu pierakstīt un vēl saprast, neko neiekavējot. Tā kā esam tik daudz, ja viens kaut ko nepaspēs pierakstīt, uz viņu neviens negaidīs, tā nu tas ir. Piemēram, matemātika ir labs piemērs. Lielāka daļa no kursa netiek līdzi jau tā diezgan ātrajam tempam, bet pagājušajā lekcijā mums paziņoja, ka mūsu tempam jābūt divas reizes ātrākam, lai paspētu līdz ieskaitei izņemt visas vajadzīgās tēmas. Tas pavisam noteikti nav pareizais variants. Protams, nevajag arī piecas lekcijas veltīt vienai tēmai, bet, ja vienā lekciju pārī mums ir jāizņem divas jaunas tēmas, tad galvā rodas milzīga putra. Piedevām, matemātika jau nav vienīgais priekšmets, kur mums jāmācās. Tātad, manuprāt, tēmu daudzums nav atbilstošs lekciju skaitam. Mani ļoti pārsteidza, ka skolā nav ne kioskiņa, ne kafejnīcas, nemaz nerunājot par ēdnīcu. Varbūt tas tikai man tā liekas, bet līdz šim domāju, ka visās skolās ir vismaz kafejnīca. Vēl skolā izjūtu sporta zāles trūkumu, kur aiziet atslābināties pēc garajām lekcijām. Līdz ar to arī visādas sporta spēles, sacensības un šāda veida nodarbes man trūkst. Arī dejošanas nodarbības man patiktu.
Mans ieteikums būtu padomāt par kafejnīcas, kaut vai nelielas, izveidi un par stipendiju ieviešanu. Pēc savas pieredzes zinu, ka studenti, kuriem ir iespēja saņemt stipendiju, daudz nopietnāk attiecas pret mācībām un ir vairāk ieinteresēti sasniegt labākus rezultātus. Manuprāt, lai paliktu budžetā, prasības ir drusku par augstu. Varētu būt tā, ka konkrētos priekšmetos vidējai atzīmei jābūt vismaz 8, vismaz man tas liktos godīgāk. Papildus mani interesētu, teiksim, dejošanas nodarbības, ko es minēju jau augstāk. Skolas programmu piedāvājums man liekas ļoti labs, ņemot vērā, ka šī vēl ir privāta koledža, ļoti labi ir arī tas, ka ir gan dienas, gan vakara, gan neklātienes studijas. Savu izvēli par labu šai skolai patiešām nenožēloju.

Izglītība ir viena no svarīgākajām lietām mūsu dzīvē. Sākuma par to atbild un rūpējas mūsu vecāki, bet vēlāk mēs paši izvēlamies, kur mācīties. Un tas ir ļoti svarīgs solis, kurš ir jāapdomā un jāapsver, jo atkarībā no tā, kādu skolu (koledžu, universitāti) mēs izvēlamies, būs atkarīga mūsu nākotne.
Izvēloties augstskolu, pirmkārt, ir jāzin, kas tev patīk un kas tevi interesē. Svarīgi ir zināt savas intereses, apzināties savas vēlmes. Protams, augstskolas izvēle nav viegls solis, jo no tā būs atkarīga tava nākotne. Izvēloties augstākās izglītības iestādi ir jāapskatās dažādi varianti, jāsalīdzina tie savā starpā, ir jāpalasa atsauces par šīm iestādēm, jo dažkārt skolas reklāma var būt pārspīlēta, tā var ļoti piesaistīt uzmanību, bet īstenībā nekā jēdzīga tur nav. Tāpēc ir jāpalasa par šo iestādi mājas lapā, jāpalasa, ko saka par šo iestādi iepriekšējie studenti. Tādā veidā daudz labāk var uzzināt par augstskolas pasniedzējiem, izglītības līmeni (vai tur māca, vai arī tikai jāatsēž lekcijas), sabiedriskajām aktivitātēm. Otrkārt, ir tāda iespēja kā aizbraukt uz katru gadu rīkoto pasākumu „Skola 20..”. Tur var ļoti daudz ko uzzināt, jo katra izglītības iestāde piedāvā dažādus bukletus, grāmatiņas ar informāciju par sevi. Un, protmas, tur stāv arī cilvēki, kuri pārstāv šo iestādi un kuri var tevi pakonsultēt, atbildēt uz interesējošiem jautājumiem.
Manuprāt, Latvijas biznesa koledžas piedāvātā iespēja tālāk mācīties ārzemēs ir laba iespēja ikvienam, kurš grib iegūt labas zināšanas, tikai viena gada laikā iegūt bakalauru. Domāju, ka tieši šī sniegta iespēja lielā mērā motivē cilvēkus nākt mācīties uz šo koledžu, jo arvien vairāk jauniešu grib mācīties ārzemēs, lai iegūtu ne tikai labu izglītību, daudz jaunu iespaidu, bet arī lai pilnveidotu savas angļu valodas zināšanas (ne tikai kā sarunvalodu, bet arī kā biznesa valodu).
Kāpēc es izvēlējos Latvijas biznesa koledžu?! Pirmkārt, man šo skolu ieteica draudzene un atsaucās viņa par šo koledžu ļoti lai, labi atsaucās arī par pasniedzējiem un par to kā viņi māca. Otrkārt, koledžas mājas lapā izlasīju par man interesējošo profesiju un apraksts mani apmierināja. Vēl manu uzmanību piesaistīja budžeta vietas koledžā, tālākā iespēja mācīties ārzemēs, kā arī tas, ka augstāko izglītību var iegūt tikai divu gadu laikā.

Mūsdienās visnotaļ populārs studēšanas veids ir studentu apmaiņas programma. Šajā laika periodā students, var iegūt svarīgu un turpmāk dzīvē noderīgu informāciju. Kā viens no svarīgākajiem noteikumiem ir tas, ka tev ir jāzin valoda, kurā notiksies studijas.
Studentu apmaiņas programmas ir lieliska iespēja augstskolu studentiem uz neilgu laiku (parasti 3 – 12 mēn.) mācīties viņa paša izvēlētā valstī, iegūstot ne tikai izglītību, bet arī pieredzi strādājot un mācoties kopā ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Tā ir iespēja iegūt jaunas zināšanas un noderīgus kontaktus, iemācīties kādu svešvalodu, kā arī apgūt citu valstu kultūru un tradīcijas.
Šīs programmas ir piemērotas daudzu un dažādu valstu izglītības sistēmām, tāpēc studenti nepazaudē ārzemēs pavadīto laiku, bet gan iegūst jaunas zināšanas, kuras vēlāk var izmantot, atgriežoties savas valsts augstskolā, turpinot mācīties ar saviem kursabiedriem, un iegūto pieredzi izmantot savu zināšanu un prasmju pilnveidošanā, kā arī savas augstskolas kvalitātes un prestiža celšanā. Studentu apmaiņas programmas ir veids, kā celt augstskolu izglītības kvalitāti, aizgūstot mācīšanas veidus un to dažādību no ārzemju skolām.
Sakarā ar ekonomisko stāvokli, un mācību augstajām maksām, Latvijā ir novērojama studentu aizplūšana mācībās uz ārzemēm, tādēļ augstskolas ir ieinteresētas studentus noturēšanā. Tieši tāpēc arī Latvijā ir izveidojušās vairākas programmas, kas palīdz studentiem atrast iespēju nedaudz pastudēt ārzemēs. Populārākās no programmām ir: YFU LATVIJA, Socrates, kā arī Erasmus. Šīs programmas nodrošina vietu attiecīgajās skolās, kā arī ģimeni, kas ir gatava uzņemt Latvijas studentus savās mājās. Tās garantē drošu ceļu turp, interesantas studijas, kā arī prakses vietas.
Pēc manām domām, studentu apmaiņas programmas ir viena no interesantākajām lietām, kas ir ieviestas mācību sistēmās, jo tā ir lieliska iespēja iegūt paziņas un draugus ārzemēs, iemācīties kādu svešvalodu, iegūt pieredzi, kas ir kā balsts jebkurai studenta turpmākajai darbībai, kā arī estētiskās vērtības, ko katrs cilvēks iegūst ceļojot un apskatot jaunas un interesantas vietas, un iepazīstot dažādu kultūru cilvēkus, jo katrā valstī gan daba, gan cilvēki, gan kultūra ir pilnīgi atšķirīga.
Es pats dimžēl Neēsmu piedalījies studentu apmaiņas programmā, lai gan ļoti vēlētos tajā piedalīties.

Savu mācību iestādi esmu izvēlējies, bet tomēr vēlējos uzzināt ari par citām Latvijas augstskolām, kuras no tām ir labākās? Jau vairākus gadus Latvijas augstskolas cenšas sevi reklamēt un attīstīt, studentu pievilināšanā izmanto visdažādākos veidus, piemēram, budžeta vietas, studiju programmas un skolas prestiža utt. reklamēšanu. Kā uzzināt kura augstskola ir labākā, kuru izvēlēties, pēc kādiem kritērijiem nosaka skolas reitingus?
Pēc reitinga datiem, kurš veikts 2008. gada 23. oktobrī, labāko 10 Latvijas augstskolu saraksts ir šāds :
1. Latvijas Universitāte
2. Rīgas Tehniskā universitāte
3. Rīgas Stradiņa universitāte
4. Daugavpils Universitāte
5. Rīgas Ekonomikas augstskola
6. Rīgas Juridiskā augstskola
7. Latvijas Lauksaimniecības universitāte
8. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
9. Baltijas Starptautiskā akadēmija
10. Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts
Reitingā tika iekļautas gan valsts, gan privātās augstskolas. Bija izvēlēti 9 kritēriji, pēc kuriem augstskolas tika vērtētas – studentu skaits uz 1 pasniedzēju, beidzēju skaita attiecība pret studējošo skaitu, pasniedzēju skaits, kuriem ir piešķirts doktorgrāds, ārzemju studentu īpatsvars, jaunu pasniedzēju skaits (vecumā no 30 līdz 50 gadiem), pasniedzēju publikāciju daudzums u.c.
Nākotnē plāno veidot topu iekļaujot jaunus reitingus, piemēram , veikt studentu, akadēmiskā personāla un ieinteresēto sabiedrības grupu aptaujas, lai iegūtu pēc iespējas precīzāku un pilnīgāku informāciju. Pašlaik šis bija vienīgais augstskolu tops, kuru spēju atrast internetā, bet pēc informācijas izlasīšanas sapratu, ka pieejamais tops nav pilnvērtīgs bez studentu aptaujas, jo pēc vairāku atsauksmju izlasīšanas par LU, sāku šaubīties, vai tieši šī augstskola ir pelnījusi labākās mācību iestādes statusu .
Izvēlējos Latvijas biznesa koledžu studijas programmas un budžeta vietas dēļ. Lai varētu studēt koledžā nācās pārcelties no Ventspils uz Rīgu, tādēļ budžeta vieta bija viens no galvenajiem aspektiem skolas izvēlē. Ceru pabeigt koledžu ar labām sekmēm, jo plānoju izmantot LBK sadarbību ar citam skolām un turpināt mācības ārzemēs.

Kad persona ir izlēmusi un nobriedusi turpināt mācības jau augstākajā līmenī, ir ļoti svarīgi izvēlēties sev atbilstošu mācību iestādi, kas spētu apmierināt studenta galvenās prasības un vēlmes, kā arī sniegtu personas izaugsmes sekmēšanai piemērotu vidi.
Ja topošajam studentam jau ir skaidra viņa tālākās izglītības joma, tad viņam vajadzētu sākt ar Latvijas augstskolu tirgus vispārēju izpēti, nosakot, kuras mācību iestādes piedāvā vēlamo studiju programmu, kā arī ļoti svarīgi ir pārliecināties, vai attiecīgā augstskola ir akreditēta. Akreditācija ir viens no svarīgākajiem atskaites punktiem, jo tā nosaka, vai augstskola atbilst valsts likumos noteiktajām normām un prasībām, kā arī nodrošina studiju beigšanas diploma spēkā esamību un atzinību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Savukārt, ja topošajam studentam vēl nav izdarīta izvēle par studiju virzienu, tad vajadzētu apskatīt visas Latvijā pieejamās, akreditētās augstākās izglītības iestādes un veikt jau sīkāku izpēti, izvērtējot kādas studiju programmas tiek piedāvātas, to plāns un apjoms, kā arī kas pašam liekas interesants un noderīgs. Jāpiebilst, ka šāda informācija mūsdienās ir viegli pieejama – gan internetā, gan attiecīgās izstādēs, studentu dienās, kā arī ir nopērkamas grāmatas par augstāko izglītības iestāžu analīzi.
Augstskolas izvēlē, manuprāt, svarīgu lomu ieņem arī tās atrašanās vieta. Ir jāizvērtē savas iespējas piekļūt šai mācību iestādei. Ja tā atrodas tajā pašā pilsētā, kur ir dzīvesvieta, tad jāizlemj, vai vieta ir pietiekoši ērta pieejama. Pēc savas pieredzes zinu, ka garš un nogurdinošs ikdienas ceļš līdz mācību iestādei var ietekmēt studenta koncentrēšanās spēju, kā arī pašu mācību rezultātu. Savukārt, ja ir ieinteresējusi kāda augstoskola citā pilsētā, ir jāizvērtē, vai iespējams palikt savā līdzšinējā dzīvesvietā, vai arī ir nepieciešams pārcelties uz pilsētu, kurā atrodas pati augstskola. Tādā gadījumā jānoskaidro, vai mācību iestāde piedāvā saviem studentiem apmešanos dienesta viesnīcā tās tuvumā vai arī piedāvā kādu citu iespēju, kā atrisināt šo problēmu.
Svarīgi, izvēloties augstskolu, ir arī novērtēt mācību maksu un izvērtēt savas iespējas, kā arī ir jānoskaidro, vai tiek piedāvātas budžeta vietas. Pat ja topošais students ar savām līdzšinējām sekmēm nespēj konkurēt uz kādu no budžeta vietām, tas ir kā papildus stimuls savu turpmāko sekmju uzlabošanai, līdz ar to kvalitatīvākas izglītības iegūšanai. Savukārt, izvērtējot savas iespējas mācību maksas segšanai, būtu jāuzzin, vai ir iespējams maksāt attiecīgo summu pa daļām vai kā ikmēneša maksājumu. Tas, manuprāt, ievērojami atvieglo maksāšanas procesu daudziem studēt gribētājiem, īpaši jau tagad, kad pat studiju kredītu ir tik grūti dabūt.
Pirms izdarīt izvēli par labu kādai no augstskolām, ir nepieciešams to apmeklēt klātienē, lai izvērtētu piedāvāto mācību vidi, tas ir, telpas, aprīkojumu un citus faktorus, kas spētu veicināt izglītības iegūšanas procesu un nodrošinātu mums patīkumu mācību vidi. Šajā augstskolas apmeklējumā būtu vēlams arī aprunāties ar mācību daļas vadību, kas arī būtu kompetenta precizēt pirms tam iegūto informāciju par mācību procesu un tam saistošajiem jautājumiem. Šim nolūkam parasti augstskolās tiek rīkotas atvērto durvju dienas, bet apmeklēt pašu augstskolu ir iespējams praktiski arī jebkurā citā laikā.
Vēl viens faktors, kam patiešām būtu vērts pievērst uzmanību, ir ERASMUS, tas ir, vai attiecīgā augstskola piedalās internacionālajā studentu apmaiņas programmā. Lai arī ne visiem studentiem, tas liktos nozīmīgi, es uzskatu, ka tā ir lieliska pieredze un iespēja sevis pilnveidošanai. Lai arī es pati izvēlējos mācību iestādi, kura nepiedāvā apmaiņas programmas, es esmu ļoti priecīga, dzirdot, ka iespējams šāda iespēja būs nākošgad. Manuprāt, tas ir lielisks ieguvums ne tikai studentiem, bet arī pašai augstskolai, kas tādā veidā arī var daļēji iepazīties ar citu augstskolu mācību procesu, piedāvātajām iespējām, tādējādi salīdzinot, izvērtējot un uzlabojot savu macību iestādi.
Augstskolas izvēle ir ļoti svarīgs un nopietns lēmums, ko nevajadzētu pieņemt steigā, kā dziemžēl man tas sanāca sakarā ar pēkšņu pārcelšanos no Grieķijas atpakaļ uz Latviju.
Manuprāt, šim procesam ir jāvelta zināms laiks, jāizpēta visi iepriekš minētie faktori, jāizvērtē savas iespējas un vēlmes un mērķtiecīgi jātiecas sasniegt visu iecerēto.

Veiksmīgai karjeras darbībai vienmēr nozīmīgs faktors ir bijusi kvalitatīva izglītība. Mūsdienās augstākā mācību iestāde ir simbols diploma īpašnieka izglītības kvalitātei un prestižam. Eiropas universitāšu skaits, kuras šogad ir iekļautas top 100, ir nedaudz audzis, bet vēl joprojām dominējošs pārsvars ir ASV un Liebritānijas augstskolām. Simts labāko universitāšu vidū ir atrodamas 54 ASV augstākās mācību iestādes. Latvijai līdz topa simtniekam vēl ir tāls ceļš ejams, bet nekas nav neiespējams.
Par labāko pasaules augstskolu atzīta Hārvardas universitāte, kurā pašlaik studē ap 19 000 studentu. Starp 10 labākajām ir tikai 2 Eiropas universitātes – Kembridža un Oksforda. Pirmā Eiropas universitāte, kas neatrodas Lielbritānijā, atrodas tikai 39.vietā, un tā ir Parīzes Pjēra un Marijas Kirī universitāte. Piecas universitātes ir iekļautas no Vācijas, pa trijām no Francijas un Zviedrijas, bet pa divām no Dānijas un Nīderlandes. Studijas, kādā no šīm universitātēm, noteikti nav no lētākajām. Piemēram, Hārvardā mācību maksa sasniedz 45 000 mārciņu gadā, ko vienkāršs Latvijas students nespētu atļauties.
Latvijā ir pietiekami daudz universitāšu un koledžu. Studēt vēlošo studentu nav mazums, bet kā šķērslis studēšanai var būt augsta mācību maksa, kas lielai daļai jauniešu liedz iegūt augstāko izglītību, kā arī iegūt normālu un labi apmaksātu darbavietu. Tapēc nereti jaunieši izvēlas doties uz ārzemēm un augstāko izglītību iegūt tur. Ietekmējošie faktori ir vairaki – mācību maksa, labāki apstākļi, labāka mācību programma vai tāda specialitāte, kādu nevar iegūt Latvijas augstākajās mācību iestādēs. Kā otra iespēja, lai studētu, ir studējošais kredīts, kuram ir ļoti labi nosacījumi.
Uzskatu, ka LBK uzņēmējdarbības programma ir pietiekoša laba, lai pēc absolvēšanas varētu sākt veidot savu uzņēmumu vai arī turpināt mācības, kādā citā mācību iestādē, lai iegūtu bakalaurgrādu. Izvēlējos LBK, jo mācību maksa un budžeta programma bija ļoti pieņemama, kā arī programma ir akriditēta. Patīk pasniedzēju pozitīvā attieksme pret studentiem, kas ir ietekmējošs faktors veiksmīgai izglītības iegūšanai. Par LBK mīnusu es uzskatu šaurās mācību telpas un to, ka koledžā nav nekādu sporta iespēju. Piemēram, nav koledžas futbola, basketbola vai volejbola komandas. Studentam nav jābūt tikai gudram, bet arī fiziski attīstītam. Vēl varētu pieminēt maksu par to, ka kāds kursa darbs nav nodots laicīgi, tas varētu radīt tikai maldīgu priekštatu par koledžu, kā dēļ tā varētu zaudēt potenciālos studentus. Kā arī soda nauda par līguma laušanu, nav pieņemama. Piemēram, ja students pēc kāda laika saprot, ka izvēlētā programma nav domāta viņam, viņa interesēs ir kaut kas cits, bet studentam vairs nav naudas, lai varētu šādu sodu samaksāt, tas viņam atņem ļoti daudz laika, kuru varētu izmantot, lai apgūtu to, kas ir viņa interesēs.
No tā visa var secināt, ka labākās augstākās izglītības iestādes atrodas ASV un Lielbritānijā. To, ka tur izglītības sistēma ir attīstīta daudz vairāk nekā citās valstīs, piemēram, kā Latvijā, kur tā ir ļoti zemā līmenī, bet ceru, ka ar laiku tā uzlabosies arvien vairāk un vairāk, nevis tikai pasliktināsies.

Augstākā Izglītība ir viena ļoti noteicoša, svarīga, nepieciešama īpašība, kura mūsdienās paliek aizvien populārāka un no tās ir, savā ziņā,daudz maz atkarīgs cilvēka stāvoklis, vieta sabiedrībā. Latvijā, Eiropā, visā pasaulē cilvēki tam pievērš lielāku uzmanību, saprotot ,ka ar šo iespēju paverās durvis viņu mērķiem un tiekties uz to labāko, lai sasniegtu virsotnes.! Personiski man augstākā izglītība, manā uztverē ir nepieciešma, protams, diploms-tas jau daudz ko liecina par sevi, bet vairāk gan attīstos sevi ,savu prātu, izglītojos dzīvei, lai tajā spertu pēc iespējas mazāk nepareizu soļu, izvēlētos pareizos ceļus pa kuriem dzīve mani vedīs tieši tā, kā es to būšu vēlējies, bet ,saprotams, ka ne vienmēr viss izdodās kā iecerēts, par pamatu tam ir tas, ka cilvēki mācās no kļūdām neatkārtojot tās.!
Esmu izveidojis TOP 10 eiropas labākās universitātes.! Tātad- 1. University of Cambrigde-Dibināšanas gads 1209. Studentu skaits aptuveni 17 000. Tās absolventu vidū ir 82 nobela prēmijas laureāti.! Šī universitāte ir viena no visvecākajām universitātēm pasaulē un lielākā apvienotajā karalistē.! 2. UCL (university colegge london)- Studentu skaits aptuveni 22 000. UCL ir daudznozaru universitāte ar starptautisku reputāciju kvalitātes tās pētniecības un mācību visā akademiskajā spektrā, ar tēmām aptver zinātnes, mākslas, sociālas zinātnes un medicīnu.! 3. University of Oxford- Dibināšanas gads 1096. Studentu skaits aptuveni 20 000. Šī ir pirmā universitāte pasaulē, kurā studijas tika piedāvātas angļu valodā.!Vecāka universitāte Lielbritānijā.! 4. ETH Zurich (Šveices federālais tehnoloģijas institūts)- konsekventi ranžēta top universitāte kontinetālajā Eiropā ir vadošais noteicējas pēptniecībā un izglitībā Šveicē un visā pasaulē.! 6. University of Oslo- Universitāte ir lielākā un vecākā augstākās izglītīibas institūcija Norvēģijā. Tā tika nodibināta 1811.g. kad Norvēģija vēl bija Dānijas pakļautībā. Tajā mācās aptuveni 30 000 studentu, četri nobela prēmijas laureāti ir beiguši šo universitāte.! 7. Ūtrehtas Universitāte- atrodas Nīderlandes sirdī un balstās uz senām tradīcījām.!Šogad tā svin savu 370 dzimšanas dienu.! Viens nobela prēmijas laureāts ir beidzis so universitāti.! 8. University of Edinburgh- Tika dibināta 1583.g., šī universitāte vēsturiski ir viens no apgaismības centriem.!Galvenā misija ir zināšanu radīšana ,izplatīšana un atbalstīšana. 9. Karaliskais Tehnoloģiju institūts (Zviedrija)- Dibināts 1827 .g., šeit notiek viena trešdaļa no visas tehniskās un inženierapmācības visā Zviedrijā. Studijas un izpēte notiek ļoti plašā spektrā sākot no dabas zinātnēm cauri visām inženierzinātņu nozarēm līdz pat arhitektūrai, menedžementam, pilsētplānošanai un darba zinātnei.!10. Vīnes Universitāte- Universitāte ir vecākā vāciski runājoša eiropas daļā un lielākā centrālajā eiropā.!Šobrīd šeit studē aptuveni 72 000 studentu.!Lielākā izglītības iestāde Austrijā.!
Par to kāpēc es izvēlējos mācīties tieši LBK, tāpēc, ka šeit tika piedāvātas budžeta vietas un uzņemšanas kārtība bija citādāka kā citās augstskolās, kas tieši man bija pa prātam, arī tas ,ka 1ā līmeņa augstākā 2u gadu laikā, un pats noteicošais faktors bija tas, ka ir iespējas tālāk mācības turpināt kādā no piedāvātajām Anglijas universitātēm, koledžām un gada laikā iegūt bakalauru grādu, kas ir ļoti ērti un nav jāmācās dubultā.! Par to ,kas pietrūkst, LBK vajadzētu daudzveidīgus pasākumus rīkot ar citu skolu studentiem, sportošanas iespējas,tas arī būtu vēlams, un vēl tā vispārīgi ,uzskatu ,ka vajadzētu skolai savas kopmītnes.!

Viena no svarīgākajām izvēlēm cilvēka dzīvē ir par to, ko darīt beidzot vidusskolu. Daudzi uzreiz pēc skolas beigšanas izvēlas strādāt, bet tomēr lielākā daļa jauniešu nolemj turpināt mācības, lai paplašinātu savas iespējas darba tirgū. Studēt Latvijā vai ārzemēs, koledžā, augstskolā vai tehnikumā, ko un kur tieši studēt? Šī, manuprāt, ir pati grūtākā izvēle.
Ir jaunieši, kuri jau kopš bērnības, vai vismaz pamatskolas, zina, ko vēlas sasniegt un jau ir uzstādījusi savus mērķus, viņiem tikai atliek izvēlēties īsto mācību iestādi, kur to apgūt. Un ir arī jaunieši, kuriem ir tikai aptuvena nojausma par saviem nākotnes mērķiem, bet tomēr visvairāk ir tādu, kas, nezin, ko vēlas studēt un ar ko nodarboties nākotnē.
Manuprāt, no šiem visiem jauniešiem visvienkāršāk ir tiem, kas savu nākotni jau apzinās, tiem tikai atliek izvēlēties augstskolu, koledžu, vai tehnikumu, kur vēlas turpināt mācības. Protams, arī šī nav viegla izvēle, jo no mācību iestādes ir atkarīgs tas, kā tu apgūsi izvēlēto, tādēļ jaunietim ir ļoti cītīgi jāizskata visu iestāžu piedāvājums. Tiem, kuriem nav problēmu maksāt par mācībām noteikti izvēlēsies augstskolu ar prestižāku vārdu, bet tiem, kas nav spējīgi tik daudz maksāt, galveno lomu noteikti nospēlēs budžeta vietas vai vienkārši zemāka mācību maksa.
Jaunieši, kas tikai aptuveni spēj iedomāties un arī tie, kas nezin, ko tieši vēlas, visbiežāk lēmumu pieņem apskatot dažādos augstskolu piedāvājumu. Bieži vien topošo studentu mēdz pievilināt iespaidīgas reklāmas, kas burtiski kliedz, ka mūsu mācību iestāde ir tā labākā. Bet es domāju, ka nekas nevar būt labāka reklāma, kā paši studenti, kas jau studē šajā augstskolā vai koledžā. Tādēļ tiem, kas ir izskatījuši iestādes piedāvājumu – maksas, studiju programmas un pārējo sev interesējošo, kā noslēdzošo es ieteiktu parunāt ar draugiem, paziņām, vai jebkuru no attiecīgās skolas studentiem par visu, kas un kā norisinās šinī skolā, lai pārliecinātos, vai viss notiek tā, kā tu esi iedomājies.
Kā vel vienu iespēju, var izvēlēties apmeklēt karjeras konsultantu. Izpildot dažādus testus tiek piedāvātas mācību iestādes, kurās ir attiecīgās mācību programmas, jaunietis saņem bukletus par interesējošajām mācību iestādēm, līdz ar to atliek vien pieņemt labāko lēmumu.
Tā kā pati esmu no tiem, kas beidzot vidusskolu nezināju, ko vēlos studēt tālāk, tad, vismaz man, ko tieši studēt, palīdēja izlemt draugu un paziņu ieteikumi, bet konkrēto skolu izvēlējos pēc budžeta vietām un īsā mācību laika, tikai divu gadu garumā, un, protams, arī konsultējoties ar draugiem, kas jau mācās šajā koledžā.
Mūsdienās ir milzīgs mācību iestāžu piedāvājumu, un līdz ar to arī vel lielāks piedāvāto mācību programmu skaits. Tādēļ, lai pārāk neapjuktu tajā visā, it īpaši, ja nezini ko vēlies un viss liekas tik saistošs, vai gluži otrādi – ne mazākajā mērā neaizrauj galvenais ir izvirzīt prioritātes, pēc tam arī atsijāt un izvelēties sev vispiemērotāko.

Latviešiem nebija savu augstskolu, tāpēc bija jādodas mācīties uz kaimiņvalsti Igauniju, 1632.gadā jaunatvērto Tartu Universitāti .
Kā pirmā augstskola Latvijā 1862.gadā sāka darboties Rīgas Politehniskā augstskola, kas vēlāk kļūst par institūtu, un pašlaik darbojas kā Rīgas Tehniskā universitāte. Rīgas Politehniskā augstskola darbojās kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Augstskolā varēja mācīties vienīgi vīrieši. Studijas bija tikai par maksu un mācības nenotika latviešu valodā, bet gan vācu. Pašlaik izglītības sistēmā ir līdzīgas problēmas, bet mūsdienās arī sievietes drīkst iegūt augstāko izglītību un izvēlēties kādā valodā mācīties labāk – latviešu, krievu vai angļu, retāk vācu valodā, ja vien neizvēlas iet mācīties filoloģiju.
Pašlaik augstskolas piedāvā budžeta vietas, bet tikai spējīgākajiem studentiem. Viena no problēmām ir, ka budžeta vietas nepietiek vai nav proporcionāli sadalītas. Trūkst arī izglītības finansējuma. Pati izglītības sistēma ir jāsakārto, lai absolvējot augstskolu nav pārblīvējums kādā no jomām un absolventiem rastos iespējas sākt strādāt vai turpināt studijas maģistra vai doktorantūras studijās.
Manuprāt, Latvijas augstskolās problēmas sagādā tas, ka studentiem diploms ir svarīgāks par kvalitatīvu izglītību. Studenti, kas vidusskolā ir iemācījušies slinkot, nokļūstot augstskolā, savus paradumus nemainīs.
Vel jāpiemin viens ļoti svarīgs faktors – spējīgākie un gudrākie studenti dodas studēt uz ārzemēm, jo tur viņi iegūs viņuprāt atbilstošākas un noturīgākas zināšanas. Studentus no aizbraukšanas var atturēt naktsmītnes, pārtikas un ceļa izdevumu sadārdzināšanās.
Latvijas augstskolas piesaista salīdzinoši maz studentu no ārvalstīm. Ļoti pozitīvi vērtēju apmaiņas programmas. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolā ir iespējas studēt ārvalstniekiem un studijas notiek angļu valodā tepat Rīgā.
Pēc 12.klases absolvēšanas Latvijas Biznesa koledžu izvēlējos divu iemeslu dēļ: Latvijas Kultūras koledžā nesavācās grupa un Latvijas Kultūras koledžā par programmu „Sabiedriskās attiecības un reklāma” bija jāmaksā krietni vairāk. Ļoti gribēju mācīties par ofseta iespiedēju, strādāt tipogrāfijā, iesiet un līmēt grāmatas. Šo sapni pagaidām neīstenoju, bet iespējams, pēc šīs koledžas absolvēšanas mēģināšu vēlreiz iestāties Latvijas kultūras koledžas programmā „Kultūras menedžeris ar specializāciju izdevējdarbībā”. Tieši šo programmu izvēlējos tāpēc, ka tā netieši ir saistīta ar izdevējdarbību, reklāmu un darbu ar cilvēkiem. Labprāt turpinātu mācīties šajā koledžā, ja vien šeit būtu tāda programma.
Manuprāt, studijas Latvijas Biznesa koledžā ir interesantas, mani patīkami pārsteidza rektoru māka izskaidrot tēmu tā, lai studentiem būtu skaidrs kas kur rodas un kā darbojas pati sistēma. Manuprāt, koledža ir konkurēt spējīga ar citām koledžām.

Šis jautājums ir aktuāls ikvienam topošajam studentam, jo šī lēmuma pieņemšana lielā mērā ietekmēs visu tālāko darbību darba tirgū. Ikviens vidusskolas absolvents saskaras ar šo problēmu un tādēļ ir pēc iespējas vairāk ir jāmotivē izdarīt pareizo izvēli. Vairākums jauniešu pievienojas atziņai, ka labākā zelta krātuve panākumiem karjerā ir piemērotākās profesijas izvēle.
Izvēloties augstskolu, viennozīmīgi ir svarīgi izvirzīt savas prioritātes un mērķus, ko vēlamies sasniegt savā karjerā. Vispirms, lai izvēlētos augstskolu ir jāizvēlas darba tirgus un nozare, kurā vēlies strādāt un kāpt pa karjeras kāpnēm. Daži savā vērtību skalā kā vērtīgo prioritāti izvirza profesijas prestižu, popularitāti un atalgojumu, citi, savukārt, izvēlas konkrēto amatu tikai tāpēc, ka darbs ir saistošs un sirdij tīkams. Protams, ideālais variants būtu, ja visas šīs prioritātes varētu apvienot, tomēr, skatoties uz šī brīža situāciju valstī, tas bieži vien nav iespējams.
Ļoti bieži izvēloties augstskolu, mēs iespaidojamies no reklāmām televīzijā, radio, laikrakstiem un, protams, internetā atrodamās informācijas. Mācību iestādēm īpaši vajadzētu padomāt par sava tēla veidošanu ar reklāmu palīdzību, jo īpaši jauniešus piesaista oriģinālas un pārdomātas reklāmas. Jauniešus spēj piesaistīt īpašie piedāvājumi: budžetu vietas, prakses iespējas. Ikgadējā izstādē Rīgā, Ķīpsalas hallē interesentiem ir iespēja iegūt visu nepieciešamo informāciju par Latvijas un arī ārvalstu mācību iestādēm. Ja topošam studentam nav konkrētas informācijas par kādu noteiktu augstskolu, ļoti bieži svarīgs ir pirmais iespaids, ko rada reklāmas stends un piedāvātas iespējas un atšķirības citu augstskolu starpā.
Lai pareizi izvēlētos augstskolu, topošajam studentam ir jāiepazīstas ar piedāvātajām studiju programmām, mācību ilgumu, budžeta iespējām, augstskolas akreditācijas termiņu. Studiju programmai ir jāspēj piesaistīt topošos un arī esošos studentus, lai tie varētu popularizēt savu augstskolu paziņu un draugu lokā. Programmai ir jāspēj apmierināt studenta vēlmēs- gūt augstas kvalitātes izglītību, lai varētu sekmīgi konkurēt darba tirgū. Izvēloties augstskolu , noteikti vajadzētu uzzināt ko vairāk par ikdienas mācību darbu. Vai tas ietver tikai teorētiskās lekcijas, vai arī tiek piedāvātas prakses iespējas, jo bez praktiskajām zināšanām ir grūti iesaistīties darba tirgū.
Kāpēc izvēlējos tieši Latvijas Biznesa Koledžu (LBK)? Sākotnēji meklējot informāciju par tālākajām izglītošanās iespējām, interesējos tieši par ar uzņēmējdarbību saistītām programmām, tāpēc varēju savu meklēšanas loku samazināt. LBK mani piesaistīja apgūstamie mācību priekšmeti. Viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc izvēlējos LBK, bija programmas ilgums. Divos gados tiek iegūta augsta līmeņa un starptautiski atzīta izglītība. Protams, pievilināja arī piedāvātās budžeta vietas, arī atsauksmes no koledžas absolventiem bija pozitīvas- ieinteresēti un saprotoši pasniedzēji, izdevīgi lekciju laiki un plānojums, prakses iespējas. LBK piedāvātās studiju programmas sniedz izglītību ar nākotni.
Topošajiem studentiem ir jāizvērtē, kas pašiem interesē un kādas ir pašu stiprās puses, jo tikai tādā jomā, kas pašam cilvēkam patīk, viņš mācīsies un strādās ar pilnu atdevi, sasniedzot maksimālo rezultātu.