Latviešiem nebija savu augstskolu, tāpēc bija jādodas mācīties uz kaimiņvalsti Igauniju, 1632.gadā jaunatvērto Tartu Universitāti .
Kā pirmā augstskola Latvijā 1862.gadā sāka darboties Rīgas Politehniskā augstskola, kas vēlāk kļūst par institūtu, un pašlaik darbojas kā Rīgas Tehniskā universitāte. Rīgas Politehniskā augstskola darbojās kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Augstskolā varēja mācīties vienīgi vīrieši. Studijas bija tikai par maksu un mācības nenotika latviešu valodā, bet gan vācu. Pašlaik izglītības sistēmā ir līdzīgas problēmas, bet mūsdienās arī sievietes drīkst iegūt augstāko izglītību un izvēlēties kādā valodā mācīties labāk – latviešu, krievu vai angļu, retāk vācu valodā, ja vien neizvēlas iet mācīties filoloģiju.
Pašlaik augstskolas piedāvā budžeta vietas, bet tikai spējīgākajiem studentiem. Viena no problēmām ir, ka budžeta vietas nepietiek vai nav proporcionāli sadalītas. Trūkst arī izglītības finansējuma. Pati izglītības sistēma ir jāsakārto, lai absolvējot augstskolu nav pārblīvējums kādā no jomām un absolventiem rastos iespējas sākt strādāt vai turpināt studijas maģistra vai doktorantūras studijās.
Manuprāt, Latvijas augstskolās problēmas sagādā tas, ka studentiem diploms ir svarīgāks par kvalitatīvu izglītību. Studenti, kas vidusskolā ir iemācījušies slinkot, nokļūstot augstskolā, savus paradumus nemainīs.
Vel jāpiemin viens ļoti svarīgs faktors – spējīgākie un gudrākie studenti dodas studēt uz ārzemēm, jo tur viņi iegūs viņuprāt atbilstošākas un noturīgākas zināšanas. Studentus no aizbraukšanas var atturēt naktsmītnes, pārtikas un ceļa izdevumu sadārdzināšanās.
Latvijas augstskolas piesaista salīdzinoši maz studentu no ārvalstīm. Ļoti pozitīvi vērtēju apmaiņas programmas. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolā ir iespējas studēt ārvalstniekiem un studijas notiek angļu valodā tepat Rīgā.
Pēc 12.klases absolvēšanas Latvijas Biznesa koledžu izvēlējos divu iemeslu dēļ: Latvijas Kultūras koledžā nesavācās grupa un Latvijas Kultūras koledžā par programmu „Sabiedriskās attiecības un reklāma” bija jāmaksā krietni vairāk. Ļoti gribēju mācīties par ofseta iespiedēju, strādāt tipogrāfijā, iesiet un līmēt grāmatas. Šo sapni pagaidām neīstenoju, bet iespējams, pēc šīs koledžas absolvēšanas mēģināšu vēlreiz iestāties Latvijas kultūras koledžas programmā „Kultūras menedžeris ar specializāciju izdevējdarbībā”. Tieši šo programmu izvēlējos tāpēc, ka tā netieši ir saistīta ar izdevējdarbību, reklāmu un darbu ar cilvēkiem. Labprāt turpinātu mācīties šajā koledžā, ja vien šeit būtu tāda programma.
Manuprāt, studijas Latvijas Biznesa koledžā ir interesantas, mani patīkami pārsteidza rektoru māka izskaidrot tēmu tā, lai studentiem būtu skaidrs kas kur rodas un kā darbojas pati sistēma. Manuprāt, koledža ir konkurēt spējīga ar citām koledžām.

Šis jautājums ir aktuāls ikvienam topošajam studentam, jo šī lēmuma pieņemšana lielā mērā ietekmēs visu tālāko darbību darba tirgū. Ikviens vidusskolas absolvents saskaras ar šo problēmu un tādēļ ir pēc iespējas vairāk ir jāmotivē izdarīt pareizo izvēli. Vairākums jauniešu pievienojas atziņai, ka labākā zelta krātuve panākumiem karjerā ir piemērotākās profesijas izvēle.
Izvēloties augstskolu, viennozīmīgi ir svarīgi izvirzīt savas prioritātes un mērķus, ko vēlamies sasniegt savā karjerā. Vispirms, lai izvēlētos augstskolu ir jāizvēlas darba tirgus un nozare, kurā vēlies strādāt un kāpt pa karjeras kāpnēm. Daži savā vērtību skalā kā vērtīgo prioritāti izvirza profesijas prestižu, popularitāti un atalgojumu, citi, savukārt, izvēlas konkrēto amatu tikai tāpēc, ka darbs ir saistošs un sirdij tīkams. Protams, ideālais variants būtu, ja visas šīs prioritātes varētu apvienot, tomēr, skatoties uz šī brīža situāciju valstī, tas bieži vien nav iespējams.
Ļoti bieži izvēloties augstskolu, mēs iespaidojamies no reklāmām televīzijā, radio, laikrakstiem un, protams, internetā atrodamās informācijas. Mācību iestādēm īpaši vajadzētu padomāt par sava tēla veidošanu ar reklāmu palīdzību, jo īpaši jauniešus piesaista oriģinālas un pārdomātas reklāmas. Jauniešus spēj piesaistīt īpašie piedāvājumi: budžetu vietas, prakses iespējas. Ikgadējā izstādē Rīgā, Ķīpsalas hallē interesentiem ir iespēja iegūt visu nepieciešamo informāciju par Latvijas un arī ārvalstu mācību iestādēm. Ja topošam studentam nav konkrētas informācijas par kādu noteiktu augstskolu, ļoti bieži svarīgs ir pirmais iespaids, ko rada reklāmas stends un piedāvātas iespējas un atšķirības citu augstskolu starpā.
Lai pareizi izvēlētos augstskolu, topošajam studentam ir jāiepazīstas ar piedāvātajām studiju programmām, mācību ilgumu, budžeta iespējām, augstskolas akreditācijas termiņu. Studiju programmai ir jāspēj piesaistīt topošos un arī esošos studentus, lai tie varētu popularizēt savu augstskolu paziņu un draugu lokā. Programmai ir jāspēj apmierināt studenta vēlmēs- gūt augstas kvalitātes izglītību, lai varētu sekmīgi konkurēt darba tirgū. Izvēloties augstskolu , noteikti vajadzētu uzzināt ko vairāk par ikdienas mācību darbu. Vai tas ietver tikai teorētiskās lekcijas, vai arī tiek piedāvātas prakses iespējas, jo bez praktiskajām zināšanām ir grūti iesaistīties darba tirgū.
Kāpēc izvēlējos tieši Latvijas Biznesa Koledžu (LBK)? Sākotnēji meklējot informāciju par tālākajām izglītošanās iespējām, interesējos tieši par ar uzņēmējdarbību saistītām programmām, tāpēc varēju savu meklēšanas loku samazināt. LBK mani piesaistīja apgūstamie mācību priekšmeti. Viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc izvēlējos LBK, bija programmas ilgums. Divos gados tiek iegūta augsta līmeņa un starptautiski atzīta izglītība. Protams, pievilināja arī piedāvātās budžeta vietas, arī atsauksmes no koledžas absolventiem bija pozitīvas- ieinteresēti un saprotoši pasniedzēji, izdevīgi lekciju laiki un plānojums, prakses iespējas. LBK piedāvātās studiju programmas sniedz izglītību ar nākotni.
Topošajiem studentiem ir jāizvērtē, kas pašiem interesē un kādas ir pašu stiprās puses, jo tikai tādā jomā, kas pašam cilvēkam patīk, viņš mācīsies un strādās ar pilnu atdevi, sasniedzot maksimālo rezultātu.

Katram skolēnam, kas pabeidzis vidusskolu un ir nolēmis tālāk mācīties, ir jāizvēlas kurā augstskolā stāties, un turpināt papildināt savas zināšanas. Citi izvēlas doties uz ārzemēm, bet citi paliek te pat Latvijā. Es uzskatu, ka, ja vēlies dzīvot Latvijā, tad arī jāmācās Latvijā, jo aizbraucot, piemēram, uz Vāciju vai kādu citu valsti un izmācoties, piemēram, par juristu tu arī tajā valstī vari strādāt, jo katrai valstij ir savi likumi un noteikumi. Ja taisies braukt atpakaļ, tad atkal ir jāapgūst dažādi kursi – tas gan aizņem laiku, gan patērē naudas resursus.
Latvija piedāvā ļoti plašu mācību programmu un universitāšu, augstskolu un koledžu klāstu. Latvija ir 6 valsts universitātes, 14 valsts augstskolas, 14 juridisko personu augstskolas, 18 valsts koledžas, 8 juridisko personu dibinātās koledžas, kā arī 2 ārvalstu dibinātās augstskolu filiāles.
Vislielākā Latvijas augstskola ir Latvijas Universitāte. Latvijas Universitāte (LU; lat. Universitas Latviensis) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.
LU sastāvā ir 13 fakultātes – Bioloģijas, Datorikas, Ekonomikas un vadības, Humanitāro zinātņu, Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Juridiskā, Ķīmijas, Medicīnas, Pedagoģijas un psiholoģijas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultāte.
Banku augstskola ir augstskola Latvijā, kurā tiek piedāvāta apmācība ekonomikas teorijā, vispārīgajos ekonomikas priekšmetos, kā arī sniegtas zināšanas un praktiskās iemaņas uzņēmējdarbībā, ar banku un finanšu sektoru saistītās jomās. Atšķirībā no citām valsts augstskolām, tā nesaņem valsts finansējumu. Studiju maksa dažādās programmās svārstās no Ls 890 līdz Ls 3 800 gadā. Studiju programmas – Banku darbība, Uzņēmējdarbība, Grāmatvedība un finanses.
Biznesa augstskola “Turība” ir uz uzņēmējdarbību orientēta privāta augstskola. Tās galvenie studiju virzieni ir uzņēmējdarbības vadība, tiesību zinātnes, tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība, sabiedriskās attiecības. Augstskolā, kura dibināta 1993. gadā, 2007./2008. studiju gadā mācās vairāk nekā 7000 studentu, starp tiem 5 doktoranti.
Biznesa vadības koledža ir akreditēta augstākās izglītības mācību iestāde.. Biznesa vadības koledža dibināta 2003.gadā un ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas piedāvā iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību tālmācības studiju formā.
Ja esi nolēmis iegūt augstāko izglītību un vēlies pats plānot savu laiku, Biznesa vadības koledža ir Tava pareizā izvēle. Var 2,5 gadu laikā iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tālmācības ceļā. Biznesa vadības koledžā izglītību ieguvuši jau gandrīz tūkstoš absolventu.
Nu pat apskatītajās universitātēs un koledžas var secināt, ka Latvijas izglītības sistēma piedāvā ļoti daudz dažādu iespēju iegūt augstāko izglītību, gan tālmācības, gan klātienē, protams, nākot arī pretī studentiem ļaujot apmeklēt dienas, vakara un brīvdienu studiju programmas. Droši mācības var savienot arī ar darbu!
Augstskolās un koledžas mācību maksa svārstās no 500.00 Ls par mācību gadu, bet domājot par studentiem, kas to nevar atļauties tiek piedāvātas arī budžeta vietas, kurām var pieteikties ikviens. Taču ja izvēlētā mācību iestāde nepiedāvā budžeta vietas un arī mācību maksu nevari atļauties samaksāt, tad var izvēlēties iespēju kādā no labdarības fondiem. Piemēram, Vītola fonds, piedāvā uzņēmīgiem, atjautīgiem, studēt gribošiem jauniešiem iegūt stipendiju līdz 200.00 Ls mēnesī. Noteikumi: jābūt no maznodrošinātas ģimenes, vidējai atzīmei pabeidzot vidējas izglītības iestādi jābūt virs 7.5 ballēm.
Studentiem augstskolas piedāvā arī dažās prakses vietas, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo tādējādi iegūtās zināšanas var nostiprināt un saprast kā pielietot dzīvē. Nevis izmācīties, un ar diplomu kabatā visu aizmirst.
Kā jau zināms visā pasaulē studenti ir ļoti aktīvi, draudzīgi un izdomas bagāti. Protams, ka Latvija tādu ir ļoti daudz. Tāpēc ir apvienojušies 24 Latvijas augstskolu studenti, lai izveidotu paši sev mācību gada atklāšanas svētkus. Kas šogad jau notika jau 4 gadu. Esošos un topošos studentus bija ieradušies sveikt visu šo 24 augstskolu pasniedzēji un lektori. Tika veidoti arī dažādi iepazīšanās stendi, kur varēja iepazīties ar katras skolas studiju programmām un piedāvātajām iespējām. Šo pasākumu apmeklēja ap 11 tūkstošiem studentu.
Es uzskatu, ka Latvijā ir labas, pretimnākošas augstskolas un koledžas, kas piedāvā izglītības iespējas, katram, kas ir uzņēmīgs un vēlas studēt. Dažādas studiju programmās, dažādās Latvijas vietās, un protams, arī dažādos veidos, pie zinošiem, saprotošiem lektoriem.

Latvija ir neliela valsts, kas atroas Eiropas Ziemeļos, Baltijas reģionā. Latvija robežojas ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas Ziemeļu robežu apskalo Baltijas jūra.

Latvijā ir 33 augstākās izglitības iestādes, no kurām 18 ir valsts augstskolas, 6 klasiskā tipa augstskolas, bet 14 ir juridisko personu dibinātas, kā arī 26 koledžas, 1129 vidusskolas un pamatskolas, 172 arodskolas, 784 pirmsskolas izglītības iestādes, 112 mākslas skolas, 137 mūzikas skolas. Latvijas vecākā universitāte ir Latvijas Universitāte, kas dibināta 1919. gada 28. septembrī. Daugavpils Universitāte ir otra lielākā universitāte Latvijā. Latvijā ir viens no pasaulē lielākajiem rādītājiem studējošo skitā uz 10 000 iedzīvotājiem, un tas sasiedz 552 studējošos.

Latvijā ir iespējam apgūt visdažādākās profesijas, sākota ar pamatspecialitātēm, beidzot ar ļoti šauri orientētiem speciālistiem. Latvijas profesiju klasifikatorā ir ietvertas vairāk par 4000 profesijām, no kurām Latvijā var apgūt lielāko daļu. Latvijā ir izveidojušās labas tradīcijas dažās nozarēs, kurās apmācītie speciālisti ļoti augstu kotējas arī ārpus Latvijas robežām, tā, piemēram, Latvijā sagatavo spēcīgus speciālistus gan militārajā , gan medicīnas nozarēs.
Kopumā Latvijā ir 60 augstskolu un koledžu, savukārt nav pietiekami daudz kvalificētu mācībspēku, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visās mācību iestādēs. “Latvijas augstākās izglītības sistēma ir neatbilstoši saskaldīta pret pieejamajiem resursiem,” atzīst Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra.
Arī citi izglītības speciālisti galvenokārt piekrīt, ka augstskolu Latvijā ir par daudz, bet atšķiras uzskats, cik radikālas reformas nepieciešamas. Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka bez “šoka terapijas” neko nopietnu nevar panākt. Tāpēc viņš piedāvā plānu ar trim variantiem, kas nozīmē dziļas strukturālas reformas augstākajā izglītībā. Pirmais paredz Latvijā izveidot tikai vienu valsts augstskolu ar vairākām tās filiālēm. Otrais variants nozīmētu strukturēt augstākās izglītības sistēmu pēc reģioniem, izveidojot pa vienai augstskolai Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē. Trešais variants paredz augstskolu koncentrēšanu pa nozarēm, piemēram, izveidojot humanitāro un inženierzinātņu augstskolas. M.Auziņš uzskata, ka jebkuru no šiem variantiem iespējams ieviest viena mācību gada laikā. Viņš nevēlas publiski paust atbalstu kādam no piedāvātajiem variantiem, izvairīgs ir J.Vētra, kurš gan arī apliecina, ka nepieciešamas dziļas reformas.
Citi izglītības speciālisti domā, ka nepieciešamas mērenākas izmaiņas, vai arī atbalsta otro no M.Auziņa piedāvātajiem variantiem. Tam piekrīt Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, kurš norāda, ka augstskolu koncentrācijai būtu jānotiek ap universitātēm. Tādas šobrīd Latvijā ir sešas — trīs Rīgā un pa vienai Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī. Savukārt Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns un Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts uzskata, ka vispirms jāsāk ar studiju programmu izvērtēšanu. Latvijā pašlaik ir 919 studiju programmu. Jāvērtē to kvalitāte un vai programmas vairākās augstskolās nedublējas. I.Knēts uzsver, ka mazāk kā divām līdzīgām studiju programmām nevajadzētu būt, jo konkurencei jāpastāv. Arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) apgalvo, ka jāvērtē programmas, jo augstskolu skaits neesot “ļaunuma sakne”. T.Koķes un M.Auziņa viedoklis sakrīt jautājumā par augstākā līmeņa studiju programmu koncentrēšanu universitātēs. “Vajadzētu būt 1.līmeņa profesionālās izglītības programmām reģionālajās augstskolās, maģistrantūrai un doktorantūrai — tikai mūsu vadošajās universitātēs,” Dienai norāda T.Koķe.
Speciālisti uzsver, ka reģionu augstskolas ir jāsaglabā, jo tās dod lielu ieguldījumu reģionu attīstībā. I.Knēts gan piebilst, ka reģionālo augstskolu problēma ir tā, ka reģionos nav pietiekami daudz speciālistu ar zinātnisko grādu un tās nereti kopē lielās augstskolas, piedāvājot ļoti daudz programmu. J.Vucāns piekrīt, ka reģionu augstskolām jāspecializējas tikai noteiktos studiju virzienos.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis atzīst, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmas problēma ir izolācija “no pasaules konteksta”, jo Latvijā jau piecus gadus nevar pieņemt Augstākās izglītības likumu, kurā vairs nebūtu normas, kas noteic, ka valsts budžeta finansētās programmas var būt tikai latviešu valodā. Nepieciešamība pasniegt latviski kavējot ārzemju vieslektoru piesaisti.
Gadiem nenovērstas ir nepilnības augstākās izglītības finansēšanā. 2007. gadā Pasaules Banka norādīja, ka augstskolas jāfinansē pēc studentu un absolventu skaita. Tas nav ieviests, bet T.Koķes teiktais liecina, ka uzlabojumus augstskolu finansēšanā IZM cenšoties veikt, līgumos ar tām paredzot, kādi speciālisti jāsagatavo. J.Ekmanis uzsver, ka problēmas rada arī valsts finansējuma pārklāšanās ar privāto. Sevišķi jūtami tas ir sociālajās zinātnēs, kur ir maz budžeta vietu un maksas studenti ir galvenais peļņas avots. Tas noved pie lekcijām milzīgās auditorijās, kur “par kvalitāti grūti runāt”. M.Auziņš akcentē, ka augstākajai izglītībai Latvijā piešķirts procentuāli trīsreiz mazāk naudas nekā vidēji Eiropā, tāpēc valstij vajadzētu garantēt studiju kredītus.

Šis finansējuma samazinājums izraisījis nopietnu spiedienu uz Latvijas augstākās izglītības sistēmu, liekot veikt būtiskas izmaiņas un strukturālas reformas, kas tiks realizētas tuvākajos gados,” savā ziņojumā norāda Eiropas Universitāšu asociācija.
2010. gada 19.marta Latvijas Rektoru padomes sēdē Latvijas augstskolu pārstāvji parakstīja paktu par toleranci un savstarpēju sadarbību Latvijas augstākās izglītības pilnveidošanā.
Paktā par toleranci un sadarbību Latvijas augstskolas vienojās koleģiāli sadarboties Latvijas augstākās izglītības kvalitātes pilnveidošanā, kā arī savus publiskos izteikumus virzīt tā, lai veicinātu pozitīvu Latvijas augstākās izglītības sistēmas un augstākās izglītības tēlu kopumā – gan Latvijā, gan ārpus tās.

Augstskolu pārstāvji vienojās informācijas apmaiņā ar ekspertiem, kuri pieaicināti konsultēt vai novērtēt Latvijas augstāko izglītību vai reformas tajā, sniegt tikai objektīvu informāciju, aplūkojot problēmas no visu augstskolu viedokļiem.

Augstskolas apņēmās savstarpēji konsultēties un apmainīties ar visu nepieciešamo informāciju, veicinot starpaugstskolu sadarbību, studiju un zinātniskās darbības virzienu konsolidāciju un kompetenču centru izveidi.

Profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors A.Naumovs kā pakta noslēgšanu ierosinājušās Mākslas augstskolu asociācijas pārstāvis norādīja: “Laikā, kad Latvijas augstākās izglītības telpā ir iecerētas būtiskas pārmaiņas, kas ļaus aktivizēt augstskolu horizontālās sadarbības mehānismus un veicinās efektīvāku augstākai izglītībai pieejamo resursu izmantošanu un kad ir iecerēts uzticēt augstskolām daudz lielāku atbildību par studiju kvalitāti, ir būtiski nodrošināt daudz kvalitatīvāku komunikāciju augstākās izglītības telpā, izvairoties no vienpusīgas un šaurās interesēs balstītas informācijas izplatīšanas. Izsaku cerību, ka Pakts kļūs par pagrieziena punktu Latvijas augstākās izglītības attīstībā un to respektēs visas Latvijas augstskolas.”

Katram skolēnam, beidzot vidusskolu, ļoti aktuāls ir jautājums – ko studēt tālāk un kādu mācību iestādi izvēlēties. Katram ir arī savi noteicošie kritēriji, pēc kuriem viņš arī izvēlas, vai šī iestāde ir piemērota vai nē. Šajā esejā es izteikšu savu viedokli par, manuprāt, svarīgākajiem kritērijiem augstskolu izvēlē.
Pirmais un pats galvenais noteikti ir tas, ka skolēnam jāzina, ko tieši viņš grib studēt. Tas atvieglo augstskolu meklēšanu un samazina to skaitu, jo ne visās augstskolā tiek piedāvātas vienas un tās pašas programmas. Ir daudz variantu kā noskaidrot, ko konkrētā mācību iestāde piedāvā. Piemēram, ir iesēja apmeklēt „atvērto durvju dienas” un noskaidrot nepieciešamo informāciju, kā arī ar interneta palīdzību mūsdienās daudz ko var panākt.
Kad skolēns ir izvēlējies viņam interesējošo programmu un iestādi, tad nākamais solis ir noskaidrot vai tiešām viņš, mācoties tur, varēs sasniegt iecerēto mērķi un vai šī iestāde ir pietiekami laba, lai nākotnē ar iegūto dokumentu nebūtu grūtības atrast darbu vai turpināt mācības kādā citā pašmāju vai ārzemju augstskolā. Kādam mērķi ir mazāki un viņam nav tik svarīga diploma nozīme, bet kādam citam, savukārt, tie ir lielāki, tāpēc viņam būs svarīgi nākotnes plānus iekļaut augstskolas izvēlē.
Vēl ir svarīgi arī citu cilvēku viedokļi un ieteikumi. Un tie noteikti katram ir dažādi, tāpēc ir vērts uzklausīt. Kāds var pateikt, ka šī skola, kur plānojat studēt, ir ļoti laba un nekādu sūdzību nav, un ieteiktu jums tur iet, bet citam atkal studijas šajā iestādē ir sagādājušas nepatīkamus mirkļus un/vai viņam savu iemeslu dēļ nav paticis tur studēt. Viņš jums šos iemeslus pasaka un tad jūs sākat domāt vai vēl joprojām vēlaties izvēlēties šo augstskolu. Protams, ne visus citu cilvēku viedokļi var ietekmēt, bet ir tādi, kuri tiem pievērš lielu uzmanību un uzskata par ļoti svarīgu noskaidrot tos.

Iespējas studēt Anglijā kļūst arvien pievilcīgākas un populārākas – Arvien vairāk jauniešu no Latvijas interesējas par studijām Lielbritānijā. Šī gada sākumā pēc uzņēmuma „ERGO Education” datiem interesentu skaits bijis vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pērn. Jauniešus studijām Lielbritānijā piesaista ne tikai izcilā studiju kvalitāte un prakses iespējas prestižos uzņēmumos, bet arī iespēja gūt pieredzi, dzīvojot multikulturālā sabiedrībā. Britu augstskolas izsenis ir slavenas ar studiju kvalitāti, bet to diplomi un sertifikāti ir prestiži un tiek atzīti visā pasaulē. Līdztekus fundamentālai profesionālai sagatavošanai ārvalstu studenti uzsver arī valodas apguves efektivitāti tās dabiskajā vidē, bet labas angļu valodas zināšanas ir obligātas sekmīgai karjerai, jo tieši uz tām balstās saskarsme lietišķajā, zinātnes, informācijas un citās sfērās.
Vairāk kā triju tūkstošu mācību iestāžu durvis ir atvērtas ārvalstu studentiem, un tādu Lielbritānijā ir vairāk par ceturtdaļu miljona. Augstāko izglītību var iegūt 89 augstskolās un 70 institūtos, kā arī koledžās. Ar vairākām universitātēm Latvijas Biznesa koledžai ir līgums par studentu pāriešanu. Pāriešana no citas augstskolas vai koledžas ir visizplatītākais ceļš, kā ārvalstu studenti nonāk Lielbritānijā. Universitātēm ir ne tikai atšķirīgais, bet arī kopīgais. Piemēram, visas piešķir savus grādus; visās augstskolās ir vienādas prasības uzņemšanai bakalaura studiju programmās. Politehniskie institūti daudzējādā ziņā ir līdzīgi universitātēm, taču tajos ir plašāks specialitātes kursu spektrs, bet kursa darbi tiek izstrādāti tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos. Koledžu absolventi saņem augstāko nacionālo diplomu HND vai bakalaura grādu, pie tam diplomu izsniedz pēc katras veiksmīgi pabeigtas programmas.
Īpaši prestižas augstskolas ir Kembridža un Oksforda. Konkurence par iestāšanos šajās augstskolās ir ļoti liela, un ārvalstu studentu te ir salīdzinoši nedaudz. Bet pietiekami augsta reputācija ir augstskolām Londonā, Liverpūlē, Bredfordā, Ņūkāslā, Birmingemā, Līdsā, Braitonā, Bristolē, Kardifā, Glāzgovā, Edinburgā un citās Lielbritānijas pilsētās un vietās. Dažu šo augstskolu diplomi modernajās specialitātēs tiek vērtēti augstāk nekā Kembridžas vai Oksfordas diplomi.

Programmas grāda iegūšanai britu augstskolās ir piesātinātas un apmācība ir intensīva. Ārvalstu studentiem mācību laikā ir ļoti labi dzīves apstākļi. Piemēram, medicīniskā palīdzība parasti tiek sniegta bez maksas; katru gadu vairāk kā 20 ārvalstu studentu saņem stipendijas no britu valdības; studentiem ir tiesības strādāt līdz 24 stundām nedēļā mācību laikā un pilnu likmi brīvlaikā. Pirmajā mācību gadā ārvalstu studenti parasti tiek nodrošināti ar mājokli. Augstskolās un koledžās darbojas starptautiskās nodaļas, biedrības, tiek īstenotas palīdzības programmas, dažādi kultūras un sporta pasākumi, strādā padomdevēji un konsultanti. Zīmīgi, ka Lielbritānijas augstskolās eksmatrikulēto studentu skaits ir zemākais pasaulē.
Britu Padomes vietējā filiālē var saņemt palīdzību augstskolas un studiju programmas izvēlē. Te tiek veikti valodas un speciālie testi, nokārtotas nepieciešamās formalitātes, konkrēti – tiek aizpildīts pieteikums un iesniegts Komisijā uzņemšanai universitātēs un koledžās (UKAS). Vienlaikus var iesniegt dokumentus 5 augstskolās, tādā veidā palielinot izredzes iestāties kādā no tām. Izņēmums ir Kembridža un Oksforda – tur sūtīt dokumentus vienlaikus nav atļauts.

Lielbritānijā uzskata: ja no visām piecām augstskolām saņem atteikumu, tad jāizvēlas cita profesija. Bet, ja personīgi paziņo par uzņemšanu – izvēle ir jūsu rokās!

Latvijā,tā pat kā jau vairākumā attīstīto valstu,ir pieejma augstākā izglība. Gadiem ritot,Latvijā iegūtā augstākā izglītība ir pilnībā konkurētspējīga arī ārpus mūsu valsts robežām.
Latvijā ir 33 augstākās izglitības iestādes, no kurām 18 ir valsts augstskolas, 6 klasiskā tipa augstskolas, bet 14 ir juridisko personu dibinātas, kā arī 26 koledžas. Kopš Lavijas neatkarības atgūšanas,augstskolu skaits ir ļoti audzis. Ja agrāk pastāvēja tikai valsts universitātes,tad tagad arī juridiska persona var dibināt augstākās izglītības iestādi. Tā pat ir palielinājies koledžu skaits,ko ir dibinājusi gan valsts,gan juridiskā persona.
Augstskolas Latvijā tiek grupētas šādās grupās:
• Valsts universitātes
• Valsts augstskolas
• Juridisko personu dibinātas neuniversitātes tipa augstskolas
• Valsts koledžas
• Juridisko personu dibinātas koledžas
• Ārvalstu augstskolu filiāles.
Pēc iegūstamā grāda:
• 1.līmeņa profesionālā studiju programma
• 2.līmeņa profesionālā studiju programma
• Bakalaura studiju programma
• Doktora studiju programma
• Maģistra studiju programma
• Profesionālā bakalaura studiju programma
• Profesionālā maģistra studiju programma
• Profesionālā studiju programma.
Pēc novirziena:
• Dabas zinātnes
• Humanitārās zinātnes
• Inženierzinātnes
• Lauksaimniecība
• Pakalpojumi
• Skolotāju izglītība un izglītības zinātnes
• Sociālās zinātnes
• Veselība un veselības aizsardzība.
No šī gada 4. līdz 18.februārim sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica, interneta aptauju (WAPI). Aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas mērķis bija noskaidro Latvijas populārākās augstskolas. Jau trešo gadu Latvijā populārāko augstskolu trijnieks ir nemainīgs – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), – liecina LU un dažādu nozaru ekspertu, kā arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sagatavotais Latvijas augstskolu reitings. Pārējo augstskolu vieta tabulā mainījusies, vienas piedzīvojušas kāpumu, citas kritumu. Visām augstskolām ir iespējams uzskatāmi izvērtēt, kuri ir tie kritēriji, kas ļāvuši tām saglabāt, uzlabot vai zaudēt savu līdzšinējo pozīciju reitingā.

Visā pasaulē ir iespēja iegūt izglītību, katrā valstī ir savi satandarti pēc kuriem izglīto cilvēkus. Pēc šiem standartiem, nosaka mācību maksas un izmaksas visam mācību procesam. Līdz ar to iegūst noteiktas studiju programmas un to maksas. Latvijā obligātā izglitība ir 9 klases. Tālākā izglitība nav obligāta, bet ja cilvēks ir izglītotāks, tad darba sfērā izaugsmes iespējas palielinās. Lai iegūtu Latvijā augstāko izglītību ir nepieciešams maksāt studijas maksu par izglītību. Ir iespējas tikt budžeta vietās, kur atmaksā mācības. Bet lai tiktu budžeta vietās ir nepieciešami ļoti labi mācities, lai noturētos budžetā visu studiju periodu. Ir cilvēki kuriem tas ir jau no dabas dots labās sekmes, bet ir cilvēki kuriem ir grūtāk nopelnīt sekmes kas ir nepieciešamas, lai paliktu budžeta finansējumā. Kā arī ne vienmēr studenti dzīvo uz vecāku reiķina, līdz ar to ir studenti kas strādā, lai nopelnītu iztiku. Studējot un strādājot ir grūti nopelnīt atzīmes, kuras ir nepieciešamas, lai studētu budžetā. Līdz ar to daļa studentu pazaudē budžeta iespēju, un lai turpinātu studijas ir nepieciešams ne tikai pelnīt naudu iztikai, bet arī mācībām. Šobrīt Latvijā ir ļoti grūti nopelnīt naudu, lai tam visam pietiktu, jo ekonomiskā situācija nav labvēlīga pilsoņiem. Tādā veidā tiek liegta studentiem iespēja iegūt izglītību, jo atļauties viņi nevar. Tādēļ ir jaunieši kuriem pat gribot iegūt augstāko izglītību nav iespējas to dabūt. Līdz ar to izveidojas jauniešu kopums, kuri neteik izglītoti un Latvija zaudē iespēju nākotni papildināt ar izglītotiem cilvēkiem.
Ir valstis, kur augstākā izglītība ir par velti, piemēram, Dānijā augstākā izglītība ir bez maksas. Līdz ar to Dānija dod iespēju izglītoties saviem pilsoniem, kā arī citu valstu pilsoņiem bez maksas. Tas valstij dod izglītojošu darba spēku nākotnē. Kā arī atbraucot no citām valstīm studenti ne vienmēr atgriežas atpakaļ savā valstī. Tādā veidā Dānijā palielinās iedzīvotāju skaits un tas paaugstina IKP, jo tie kas paliek valstī strādāt iegūst labi atalgotu darbu.

Mūsdienās visnotaļ populārs studēšanas veids ir studentu apmaiņas programma. Šajā laika periodā students, var iegūt svarīgu un turpmāk dzīvē noderīgu informāciju. Kā viens no svarīgākajiem noteikumiem ir tas, ka tev ir jāzin valoda, kurā notiksies studijas.
Populārākā studentu apmaiņas programma ir Erasmus. Erasmus jau pastāv vairāk kā 20 gadus. Apmaiņā esošajiem studentiem nav jāmaksā mācībmaksa citas valsts augstkolā un studenti var arī pieprasīt Erasmus pabalstu papildus izmaksu segšanai. Šobrīd Erasmus programmā piedalās 33 dalībvalstis.
Kopumā Erasmus ir divu veidu studentu apmaiņas plūsmas- Eiropas savienības mērogā, un otra Erasmus Mundo, kas organizē studentu apmaiņu visā pasaulē. Erasmus ir daļa no ES Mūžizglītības programmas (Lifelong Learning Programme 2007-2013). Ar Erasmus palīdzību augstskolu studenti var mācīties citu valstu augstākājās mācību iestādēs.
Erasmus programmas ietvaros var ne tikai mācīties, bet arī stažēties uzņēmumos ārzemēs. Mācību programmas ietvaros 2008./2009. gadā 168 200 studentu, tai skaitā 1119 no Latvijas izmantoja finansējumu mācībām ārzemēs. Kopumā no Latvijas studējošo studentu skaits, kas piedalījušies Erasmus apmaiņas programmā ir palielinājies par 3,4% salīdzinot ar iepriekšējo 2007./2008. mācību gadu. Viss vairāk studentu no Latvijas devās studēt uz Vāciju (146 studenti), Franciju (104), Dāniju (80), Itāliju, Somiju un Franciju, bet lai iegūtu praksi populārākie galamērķi bija Grieķija (114), Spānija (50), Vācija (46), Lietuva un Belģija.
Studējot ārzemēs tu iemācies pastāvēt pats par sevi. Nav ģimene pie kuras tu vari aiziet grūtā brīdī pēc padoma un sākumā arī nav draugu, ja vienīgi kāds tev personīgi pazīstams cilvēks, kurš arī ir devies uz to pašu valsti un izglītības iestādi kā tu. Šādas apmaiņas programmas ir ideāla iespēja iepazīt citu tautu cilvēkus, iegūt jaunus draugus, iegūt priekštatu par citu valstu mācību procesiem, iepazīt citu valstu iedzīvotāju paradumus un kādi uzskati valda citu valstu sabiedrībā.
Pieteikties Erasmus var savas augstskolas arējo sakaru nodaļā, Akadēmisko Programmu aģentūrā un Eiropas Komisijas pārstāvniecībā. Lai pieteiktos Erasmus programmā jābūt augstskolas studentam plūsmā, kuras beidzēji iegūst vai nu diplomu, vai zinātnisko grādu. Prasības kandidātiem- jābūt sekmīgi nokārtotam pirmajam kursam, ir jāiesniedz- CV, pēdējā semestra sesijas rezultāti un motivācijas vēstule, vēl var būt- zināšanas tests vai valodas tests, kādā notiks mācības. Studenti, kuri iztur konkursu, var piedalīties Erasmus apmaiņas programmā. Apmaiņas programmas ilgst sākot no trim mēnešiem līdz pat gadam.
Šobrīd Erasmus pieredzes apmaiņas programmā ir jau piedalījušies 1,5 miljoni ES studentu, Jans Figels domā, ka līdz 2012. gadam Erasmus studentu skaits būs sasniedzis trīs miljonus.

Kvalitatīva augstākā izglītība vienmēr ir bijis nozīmīgs faktors veiksmīgai karjeras attīstībai. Mūsdienās augstākā mācību iestāde ir simbols diploma īpašnieka izglītības kvalitātei un prestižam. Svarīgi ir izvēlētie pareizo augstskolu, pēc kuras absolvēšanas students spēs līdzvērtīgi konkurēt darba tirgū. Tiem, kuri var atļauties izglītoties , būs interesanti iepazīties ar pasaules labāko augstskolu sarakstu, ko katru gadu sastāda laikraksta Times pielikums Times Higher Education (THE).
Vērtējot augstskolas, tika ņemti vērā izglītības nozares ekspertu un darba devēju viedokļi. Pētījumā piedalījās arī augstskolu pasniedzēji (kuri, starpcitu, nevarēja balsot par savu mācību iestādi), kuri izvērtēja augstskolu beidzēju iegūtās zināšanas un viņu iespējas darba tirgū.
Tātad desmit prestižākas augstskolas.
1. HARVARD University (ASV)
2. YALE University (ASV)
3. University of CAMBRIDGE (Lielbritānija)
4. University of OXFORD (Lielbritānija)
5. CALIFORNIA Institute of Technology (ASV)
6. IMPERIAL College London (Lielbritānija)
7. UCL (University College London) (Lielbritānija)
8. University of CHICAGO (ASV)
9. MASSACHUSETTS Institute of Technology (ASV)
10. COLUMBIA University (ASV)
Pasaules labāko augstskolu sarakstā, ko publicējis žurnāls Times, pārliecinoši dominē ASV un Lielbritānijas universitātes, kas aizņem pirmās 16 vietas. Par labāko augstskolu pasaulē atzīta Hārvarda universitāte (ASV). Reitinga sastādīšanā ņemts vērā 9386 zinātnieku un 3281 darba devēja viedoklis. ASV augstskolu īpatsvars pirmajā simtniekā nedaudz samazinājies no 42 augstskolām pērn līdz 36 augstskolām šogad. Toties palielinājies Eiropas (no 36 uz 39) un Āzijas (no 14 uz 16) īpatsvars. Saraksta augšgalā dominē universitātes no angļu valodā runājošām zemēm; augstāko vietu no pārējām ieņem Šveices Federālais tehnoloģiju institūts, kas ierindots 20. vietā. 200 labāko augstskolu sarakstā no Austrumeiropas izdevies iekļūt tikai divām Krievijas universitātēm: M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātei (155.vieta) un Sanktpēterburgas Valsts universitātei (168.vieta). Jāpiebilst, ka starp 200 augstskolām nav ierindojusies neviena Latvijas augstākā mācību iestāde.
Pasaules labāko augstskolu sarakstu veido skolas, kuras sniedz augstskolu beidzējiem labas iegūtās zināšanas un garantē viņu iespējas darba tirgū, kā arī analizējot to, cik trīs gadus pēc MBA (pasaulē atzīts grāds biznesa vadībā) iegūšanas pelna skolu absolventi. Vidējais absolventu ienākumu līmenis ir 144 tūkstoši dolāru gadā. Visvairāk pelna Hārvarda biznesa skolas beidzēji – vidēji 162 tūkstošus.