Zviedrijas augstskolas

Izglītībai Zviedrijā tradicionāli ir augsta kvalitāte un tā ir bez maksas, pat ārzemju studentiem, izdevumus uzņemas Zviedrijas valsts. Tādēļ arvien lielāks skaits NVS iedzīvotāju cenšas iegūt izglītību Zviedrijas augstskolās. Šajā valstī mūsu līdzpilsoņiem ir pieejamas daudzas izglītības programmas – skolēniem, studentiem, pasniedzējiem. Mācības augstskolā bieži notiek angļu valodā – Zviedrijas universitātes ārzemju studentiem piedāvā aptuveni 400 maģistru programmas angļu valodā. Pašlaik Zviedrijā mācās aptuveni 14 tūkstoši ārzemju studentum, un ik gadus vēl aptuveni 1200 jauni studenti saņem valsts stipendiju dzīvošanai.
Mācīties Zviedrijas augstskolās ir populāri un prestiži. 1996. gadā Zviedrija ieņēma trešo vietu pasaulē kā valsts, kur 27% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir ieguvuši papildu vidējo un augstāko izglītību.
Izglītība Zviedrijā – tā ir iespēja studēt kādā no 11 universitātēm, 6 no tām ir valsts augstskolas un mācības tajās ir bez maksas. Uzņemšana maģistratūrā notiek ar vienādām tiesībām visām valstīm bez ierobežojuma. Atlase notiek atsūtīto dokumentu konkursa veidā, nevis ar iestājeksāmenu palīdzību! Lai pieteiktos studijām augstskolā, jāaizpilda iesniegums internetā, kurā var norādīt uzreiz vairākas interesējošās specialitātes, un norādītie dokumenti jānosūta pa pastu. Uzņemšanas rezultāti kļūst zināmi maijā vai novembrī atkarībā no semestra. Mācību laikā maģistriem var tikt piešķirta stipendija aptuveni 800 eiro mēnesī. Studijām aspirantūrā dokumenti jāiesniedz tieši augstskolā. Aspiranta darba alga – no 1600 eiro mēnesī.
Lai studētu Zviedrijā, ir nepieciešamas divas galvenās lietas – brīvi pārvaldīt angļu valodu un labi vērtējumi jūsu augstskolā. Populārākās izglītības programmas Zviedrijā ir komunikācija un tehnoloģijas, dabaszinātnes, medicīna, ekonomika, tiesības un dizains. Diezgan plaši ir pārstāvētas humanitārās un sociālās zinātnes: dzimumaudzināšana, lingvistika un kulturoloģija, lietišķā ētika, Eiropas kultūra, angļu filoloģija, pasaules žurnālistika. Tiem, kas vēlas studēt fundamentālās zinātnes, vislabāk stāties Stokholmas un Gēteborgas universitātēs. Tiem, kas savu dzīvi grib veltīt lietišķo zinātņu studēšanai, labāk stāties Galvaspilsētas Karaliskajā vai Gēteborgas Čalmera tehniskajā augstskolā. Humanitārās zinātnes vislabāk studēt Upsalas un Lundas universitātēs.

Zviedrijā ir liels skaits universitāšu – pašlaik valstī darbojas aptuveni 55 augstskolas, 11 no tām ir universitātes. Vairākums augstskolu Zviedrijā ir valsts augstskolas, un tas nozīmē, ka mācības tajās ir bez maksas. Vecākā universitāte Zviedrijā ir Upsalas universitāte, tā dibināta 1477. gadā. Zviedrijas labākās universitātes ir Stokholmas universitāte, Upsalas universitāte, Gēteborgas universitāte, Lundas universitāte, Umeo universitāte, Linčepingas universitāte, Erebro universitāte, Gotlandes universitāte-koledža, Karlstades universitāte, Dalarnas universitāte-koledža. Tāpat Zviedrijā ir daudz specializēto institūtu (ekonomika, medicīna, tehnoloģijas), universitāšu koledžu. Ir arī tālu aiz valsts robežām pazīstamā Stokholmas ekonomikas skola.
Lai iegūtu augstāko izglītību Zviedrijā, nepieciešams zināt zviedru valodu. Bez zviedru valodas zināšanām var mācīties tikai Umeo un Linčepingas universitātēs. Citās universitātēs izglītība ir kombinēta (daļa mācību priekšmetu augstskolā tiek pasniegti zviedru valodā, citi – angļu valodā). Zviedru valodu var apgūt universitāšu sagatavošanas kursos, pēc kuru pabeigšanas studenti izpilda testu. Testā tiek pārbaudīta lasītprasme, spēja sarunāties zviedru valodā un rakstītprasme. Par testa veikšanu jāmaksā 1000 zviedru kronas. Testu var kārtot oktobrī un aprīlī. Bez zviedru valodas zināšanām nepieciešams arī vidējās izglītības atestāts un starptautiskais valodu zināšanu sertifikāts, piemēram, TOEFL. Tāpat jums būs vajadzīga izziņa no bankas vai dokuments par stipendijas piešķiršanu, jo izglītība Zviedrijā gan ir bez maksas, bet dzīvošanai vajag aptuveni 800 eiro mēnesī.
Lielākā daļa ārzemju studentu ir apmaiņas studenti. Tomēr iestāties universitātē Zviedrijā Jūs varēsiet tikai tad, kad divus gadus būsiet mācījušies savā augstskolā, jo zviedri mācās skolā līdz 20 gadu vecumam un attiecīgi mūsu abiturientiem vajadzīgi divi mācību gadi vai divi darba gadi. Mācību gads Zviedrijas universitātēs sastāv no diviem semestriem: rudens semestris (no augusta beigām līdz janvāra vidum) un pavasara semestris (no janvāra vidus līdz jūnija sākumam). Katra semestra beigās studenti kārto ieskaites. Gadā jānokārto 40 ieskaites. Mācības Zviedrijas universitātēs notiek lekciju, semināru formā, kā arī diskusiju veidā ar pasniedzēju vai bez tā. Eksāmenus kārto rakstu darbu formā, kurus uzraksta kā mājasdarbus vai arī raksta auditorijā; parasta parādība ir eksāmenu semināri. Daži momenti mācībās ir obligāti, piemēram, laboratorijas darbi vai semināri.

Zviedrijas universitātes saviem absolventiem izsniedz šādus diplomus: augstskolas diploms (jāmācās 2 gadi, jāiegūst vismaz 80 punkti), bakalaura grāds (jāmācās 3 gadi, 120 punkti), maģistra grāds (4 gadi, 160 punkti). Visās Zviedrijas universitātēs un vairākos institūtos ir pēcdiploma kursi (analoģiski aspirantūrai). Lai iestātos Zviedrijas aspirantūrā, nepieciešams augstākās izglītības diploms un sava zinātniskā vadītāja vai attiecīgās fakultātes profesora rekomendācija. Pēcdiploma izglītība doktora grāda iegūšanai ilgst četrus gadus.


STOKHOLMAS UNIVERSITĀTE

Studijas Zviedrijas augstskolās ir prestižas un populāras ārzemju studentu vidū. 7,5% studentu Zviedrijā ir ārzemnieki. Pazīstamākā un lielākā augstskola valstī ir Stokholmas universitāte, kura pastāv no 1878. gada (universitātes statuss no 1960. gada). Universitātē mācās vairāk kā 50 tūkstoši studentu un aptuveni 2 tūkstoši aspirantu, te strādā 5 tūkstoši darbinieku. Stokholmas universitāte atrodas uz ziemeļiem no Stokholmas centra, Freskati rajonā (Universitetet metro). Tā ir valsts augstskola, tādēļ mācības tajā ir bez maksas. Iegūstot zinātnisko grādu Stokholmas universitātē, Jūs varēsiet strādāt jebkurā ES valstī.

Lai iestātos Stokholmas universitātē, abiturientam nepieciešams vidusskolas atestāts (mūsu atestāti ir derīgi), angļu un zviedru valodas prasme, jo mācības notiek gan nacionālajā, gan angļu valodā. Zviedru valodas testu var nokārtot arī pēc ierašanās valstī: tests tiek veikts Stokholmas universitātē 2 reizes gadā, aprīlī un oktobrī. Universitāte atbalsta dažādas starptautiskās studentu un darbinieku apmaiņas programmas, informāciju precizējiet savā augstskolā. Mācības Zviedrijas augstskolās ir pieejamas praktiski katram.

Mācības Stokholmas universitātē notiek 4 fakultātēs: dabaszinātņu, humanitāro zinātņu, sociālo zinātņu un juridiskajā fakultātē. Mācības ir ļoti daudzveidīgas: katru gadu studentiem tiek piedāvāti 900 dažādi kursi un 40 programmas.

Posted in Eiropas Augstskolas at aprīlis 11th, 2010. Nav komentārus.

Itālijas augstskolas

Mācības Itālijā nozīmē studijas augstskolā un mācības citās mācību iestādēs. Itālijas augstskolās ir ļoti daudz disciplīnu un virzienu. Ārpusaugstskolu sektors ietver sevī profesionālo izglītību un izglītību mākslas jomā. Itālijas augstskolas ir Eiropas senākās augstskolas un ir pazīstamas visā pasaulē. Boloņas universitāte tika atvērta 1088. gadā. Faktiski tā kļuva par priekšteci vairākumam Itālijas universitāšu, kuras tika nodibinātas kā šīs augstskolas nodaļas. 1200. gadā no Boloņas universitātes atdalījās universitātes Padujā un Modenā, tām sekoja Romas, Perudžas, Pizas, Florences un Neapoles universitātes. Pašlaik Itālijā ir vairāk kā 60 universitātes, to starpā ir arī privātās augstskolas. Pavisam Itālijā mācās pusotra miljona studentu. Romā vien ir koncentrētas piecas universitātes, lielākajā no tām – La Sapienza – mācās aptuveni 200 tūkstoši studentu. Galvenās mācību valodas – itāļu un angļu.
Vairākas Itālijas augstskolas ir pazīstamas ar savu specializāciju. Piemēram, medicīnu vislabāk studēt Salerno universitātē, bet Boloņas universitāte ir slavena ar savu tiesību fakultāti. Tam, kas vēlas kļūt par dizaineru, labāk mācīties Eiropas dizaina institūtā Milānā. Ekonomiku un finanses labāk studēt Eiropas ekonomikas skolā. Patlaban Itālijas autoritatīvākā augstskola ir La Sapienza universitāte Romā. 1303. gadā to nodibināja pāvests Bonifācijs VIII. Pirmo septiņu pastāvēšanas gadsimtu laikā universitāti atbalstīja Romas pāvesti. Pašlaik augstskolā mācās 167 tūkstoši cilvēku, to skaitā arī ārzemju studenti. Zināšanu tempļa 14 fakultātēs māca 4200 pasniedzēju, to starpā Itālijas labākie profesori. Pie universitātes pastāv 69 specializētās skolas un 1604 kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Šajā augstskolā var studēt arhitektūru, ekonomiku un biznesu, tiesības, farmāciju, informātiku, inženierzinātnes, svešvalodas un literatūru, ģeogrāfiju, filozofiju, fiziku, socioloģiju un citas disciplīnas.
Lai saņemtu pirmo diplomu (tas atbilst bakalaura grādam Eiropas sistēmā), augstskolā jāmācās 4-6 gadi. Filologi šo diplomu var saņemt pēc 4 gadu studijām augstskolā, arhitekti un ķīmiķi – pēc 5 gadu studijām, mediķi – pēc 6. Nākamais grāds, kas atbilst maģistram, saucas Diploma universitario un tiek piešķirts pēc 3 mācību gadiem. Pēc tam absolvents var iestāties doktorantūrā.
Itālijas augstskolu katalogs

Milānas augstskolas

Universita’ degli Studi di Milano
Universita Commerciale Luigi Bocconi
Universita Cattolica del Sacro Cuore
Libera Universita’ di Lingue e Comunicazione IULM
Politecnico di Milano

Romas augstskolas

Universita’ di Roma – “La Sapienza”
Universita degli Studi di Roma Tor Vergata
Terza Unuiversita degli studi di Roma
LIUCBM – Libero istituto universitario “Campus Bio-Medico”
LUISS – Libera Universita Internazionale degli Studi Sociali
LUMSA – Libera Universita Maria Santissima Assunta
Pontificia Universita Gregoriana
Pontificia Universita Lateranense

Ankonas augstskolas

University of Ancona

Boloņas augstskolas

Universita degli Studi di Bologna

Modenas augstskolas

University of Modena

Padujas augstskolas

University of Padua

Parmas augstskolas

University of Parma

Sjēnas augstskolas

Universita degli Studi di Siena

Turīnas augstskolas

Universita degli Studi di Torino

Florences augstskolas

Universita degli Studi di Firenze

Posted in Eiropas Augstskolas at aprīlis 11th, 2010. Nav komentārus.

Zviedrijas augstskolas

Kopš 20. gadsimta 50. gadiem augstākās izglītības sistēma Zviedrijā ir mainījusies vairākas reizes. Pēdējā vērienīgā reforma notika 1991. gadā ar mērķi piešķirt lielāku patstāvību sistēmai kopumā un atsevišķām augstskolām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem studiju ilgumu un vietu dažādiem kursiem nosaka studentu un pašu augstskolu vajadzības. Studiju procesa organizācija un disciplīnu komplektēšana tagad notiek vietējā līmenī.

Lasīt tālāk

Posted in Eiropas Augstskolas at februāris 27th, 2010. Nav komentārus.

Vācu augstskolas

Mūsdienu Vācijas augstākās izglītības sistēmā ir trīs tipu augstskolas.

Pirmais – klasiskās “vecās” augstskolas, kuru vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos. Tā ir Heidelbergas universitāte (dibināta 1386. g.), augstskolas Freiburgā, Tībingenē un citās pilsētās. Sākotnēji tajās bija tikai filozofijas, medicīnas un teoloģijas fakultātes. Laika gaitā radās arī citi studiju virzieni, bet šīs fakultātes augstskolās palika vadošās.

Lasīt tālāk

Posted in Eiropas Augstskolas at februāris 27th, 2010. Nav komentārus.

Īrijas augstskolas

Īrijā izglītības jomā ir senas un slavenas tradīcijas, kas radušās viduslaikos, kad mūki bija galveno rietumu pasaules apgaismotāju skaitā. Šīs tradīcijas saglabājušās līdz mūsdienām, tas ļauj uzturēt augstu izglītības līmeni atbilstoši starptautiskajām prasībām un pastāvīgi palielināt ārvalstu studentu skaitu.

Lasīt tālāk

Posted in Eiropas Augstskolas at februāris 27th, 2010. Nav komentārus.

Grieķijas augstskolas

Grieķijā ir valsts un privātā izglītība, un to koordinē Nacionālā izglītības un reliģisko kultu ministrija. Valsts izglītība ir bez maksas (mācības un grāmatas). Mācību plāns sākuma un otrās pakāpes valsts un privātajās skolās ir vienāds. Visos izglītības līmeņos Grieķijā valsts skolas ir jauktā tipa (klasēs kopā mācās vīriešu un sieviešu dzimuma personas). Izglītība Grieķijā ir obligāta bērniem vecumā no 6 līdz 15 gadiem.

Lasīt tālāk

Posted in Eiropas Augstskolas at februāris 27th, 2010. Nav komentārus.

Angļu augstskolas.

Britu augstskolas izsenis ir slavenas ar studiju kvalitāti, bet to diplomi un sertifikāti ir prestiži un tiek atzīti visā pasaulē. Līdztekus fundamentālai profesionālai sagatavošanai ārvalstu studenti uzsver arī valodas apguves efektivitāti tās dabiskajā vidē, bet labas angļu valodas zināšanas ir obligātas sekmīgai karjerai, jo tieši uz tām balstās saskarsme lietišķajā, zinātnes, informācijas un citās sfērās.

Lasīt tālāk

Posted in Eiropas Augstskolas at februāris 27th, 2010. Nav komentārus.