Ziņu portāls Augstskola » Eiropas Augstskolas

Augstāko mācību iestāžu reitings

viktor — Fri, 15 Oct 2010 12:32:18 +0000

Populārais vācu iknedēļas izdevums Wirtschaftswoche gada sākumā sastādīja Vācijas augstāko mācību iestāžu popularitātes reitingu. Sastādītajā popularitātes reitingā ieņēma vietas labākās universitātes, kuras pēc darba devēju domām izlaiž visaugstāk kvalificētus speciālistus.

Pētījuma gaitā tika aptaujāti vairāk nekā septiņi tūkstoši personāla menedžeru, kuri strādā lielās Vācijas kompānijās.

Analītiķi atzīmē, ka pēc Vācijas mēriem pietiekami jaunā augstskola Eihseba pirmo reizi parādījusies 10 Vācijas augstskolu topā, bet jau ir ieņēmusi pirmo pozīciju vienlaikus divās svarīgās nominācijās- Ekonomika un Jurisprudence.

Par vislabākajām ir nosauktas šādas universitātes:

Ekonomika:
Universitāte Eihseba (angļu val. Eiropean international high school of economics and business administration);
Ķelnes universitāte (vācu val. Universität zu Köln)
Manheimas universitāte (angļu val. University of Mannheim)
Karlsrūes Profesionālā augstskola (vācu val. Hochschule Karlsruhe).

Jurisprudence:
Universitāte Eihseba (angļu val. Eiropean international high school of economics and business administration);
Buceriusa vārdā nosauktā Hamburgas juridiskā augstskola (vācu val. Bucerius);
Freiburgas universitāte (vācu val. Albert-Ludwigs-Universität Freiburg);
Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitāte (vācu val. Ludwig-Maximilians-Universität München (LMU).

Informātika:
Karlsrūes universitāte (vācu val. Universität Karlsruhe)
Minhenes tehniskā universitāte (vācu val. Technische Universität München, TU München);
Āhenes Reinas-Vestfāles tehniskā universitāte (vācu val. Rheinisch-Westfälische Technische Hochschule Aachen)
Darmštates tehniskā universitāte (vācu val. Technische Universität Darmstadt)

Augstskolas Anglijā

viktor — Mon, 27 Sep 2010 14:02:22 +0000

Iespējas studēt Anglijā kļūst arvien pievilcīgākas un populārākas – Arvien vairāk jauniešu no Latvijas interesējas par studijām Lielbritānijā. Šī gada sākumā pēc uzņēmuma „ERGO Education” datiem interesentu skaits bijis vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pērn. Jauniešus studijām Lielbritānijā piesaista ne tikai izcilā studiju kvalitāte un prakses iespējas prestižos uzņēmumos, bet arī iespēja gūt pieredzi, dzīvojot multikulturālā sabiedrībā. Britu augstskolas izsenis ir slavenas ar studiju kvalitāti, bet to diplomi un sertifikāti ir prestiži un tiek atzīti visā pasaulē. Līdztekus fundamentālai profesionālai sagatavošanai ārvalstu studenti uzsver arī valodas apguves efektivitāti tās dabiskajā vidē, bet labas angļu valodas zināšanas ir obligātas sekmīgai karjerai, jo tieši uz tām balstās saskarsme lietišķajā, zinātnes, informācijas un citās sfērās.
Vairāk kā triju tūkstošu mācību iestāžu durvis ir atvērtas ārvalstu studentiem, un tādu Lielbritānijā ir vairāk par ceturtdaļu miljona. Augstāko izglītību var iegūt 89 augstskolās un 70 institūtos, kā arī koledžās. Ar vairākām universitātēm Latvijas Biznesa koledžai ir līgums par studentu pāriešanu. Pāriešana no citas augstskolas vai koledžas ir visizplatītākais ceļš, kā ārvalstu studenti nonāk Lielbritānijā. Universitātēm ir ne tikai atšķirīgais, bet arī kopīgais. Piemēram, visas piešķir savus grādus; visās augstskolās ir vienādas prasības uzņemšanai bakalaura studiju programmās. Politehniskie institūti daudzējādā ziņā ir līdzīgi universitātēm, taču tajos ir plašāks specialitātes kursu spektrs, bet kursa darbi tiek izstrādāti tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos. Koledžu absolventi saņem augstāko nacionālo diplomu HND vai bakalaura grādu, pie tam diplomu izsniedz pēc katras veiksmīgi pabeigtas programmas.
Īpaši prestižas augstskolas ir Kembridža un Oksforda. Konkurence par iestāšanos šajās augstskolās ir ļoti liela, un ārvalstu studentu te ir salīdzinoši nedaudz. Bet pietiekami augsta reputācija ir augstskolām Londonā, Liverpūlē, Bredfordā, Ņūkāslā, Birmingemā, Līdsā, Braitonā, Bristolē, Kardifā, Glāzgovā, Edinburgā un citās Lielbritānijas pilsētās un vietās. Dažu šo augstskolu diplomi modernajās specialitātēs tiek vērtēti augstāk nekā Kembridžas vai Oksfordas diplomi.

Programmas grāda iegūšanai britu augstskolās ir piesātinātas un apmācība ir intensīva. Ārvalstu studentiem mācību laikā ir ļoti labi dzīves apstākļi. Piemēram, medicīniskā palīdzība parasti tiek sniegta bez maksas; katru gadu vairāk kā 20 ārvalstu studentu saņem stipendijas no britu valdības; studentiem ir tiesības strādāt līdz 24 stundām nedēļā mācību laikā un pilnu likmi brīvlaikā. Pirmajā mācību gadā ārvalstu studenti parasti tiek nodrošināti ar mājokli. Augstskolās un koledžās darbojas starptautiskās nodaļas, biedrības, tiek īstenotas palīdzības programmas, dažādi kultūras un sporta pasākumi, strādā padomdevēji un konsultanti. Zīmīgi, ka Lielbritānijas augstskolās eksmatrikulēto studentu skaits ir zemākais pasaulē.
Britu Padomes vietējā filiālē var saņemt palīdzību augstskolas un studiju programmas izvēlē. Te tiek veikti valodas un speciālie testi, nokārtotas nepieciešamās formalitātes, konkrēti – tiek aizpildīts pieteikums un iesniegts Komisijā uzņemšanai universitātēs un koledžās (UKAS). Vienlaikus var iesniegt dokumentus 5 augstskolās, tādā veidā palielinot izredzes iestāties kādā no tām. Izņēmums ir Kembridža un Oksforda – tur sūtīt dokumentus vienlaikus nav atļauts.

Lielbritānijā uzskata: ja no visām piecām augstskolām saņem atteikumu, tad jāizvēlas cita profesija. Bet, ja personīgi paziņo par uzņemšanu – izvēle ir jūsu rokās!

Izglītības problēmas Latvijā un pasaulē

viktor — Mon, 27 Sep 2010 13:55:39 +0000

Visā pasaulē ir iespēja iegūt izglītību, katrā valstī ir savi satandarti pēc kuriem izglīto cilvēkus. Pēc šiem standartiem, nosaka mācību maksas un izmaksas visam mācību procesam. Līdz ar to iegūst noteiktas studiju programmas un to maksas. Latvijā obligātā izglitība ir 9 klases. Tālākā izglitība nav obligāta, bet ja cilvēks ir izglītotāks, tad darba sfērā izaugsmes iespējas palielinās. Lai iegūtu Latvijā augstāko izglītību ir nepieciešams maksāt studijas maksu par izglītību. Ir iespējas tikt budžeta vietās, kur atmaksā mācības. Bet lai tiktu budžeta vietās ir nepieciešami ļoti labi mācities, lai noturētos budžetā visu studiju periodu. Ir cilvēki kuriem tas ir jau no dabas dots labās sekmes, bet ir cilvēki kuriem ir grūtāk nopelnīt sekmes kas ir nepieciešamas, lai paliktu budžeta finansējumā. Kā arī ne vienmēr studenti dzīvo uz vecāku reiķina, līdz ar to ir studenti kas strādā, lai nopelnītu iztiku. Studējot un strādājot ir grūti nopelnīt atzīmes, kuras ir nepieciešamas, lai studētu budžetā. Līdz ar to daļa studentu pazaudē budžeta iespēju, un lai turpinātu studijas ir nepieciešams ne tikai pelnīt naudu iztikai, bet arī mācībām. Šobrīt Latvijā ir ļoti grūti nopelnīt naudu, lai tam visam pietiktu, jo ekonomiskā situācija nav labvēlīga pilsoņiem. Tādā veidā tiek liegta studentiem iespēja iegūt izglītību, jo atļauties viņi nevar. Tādēļ ir jaunieši kuriem pat gribot iegūt augstāko izglītību nav iespējas to dabūt. Līdz ar to izveidojas jauniešu kopums, kuri neteik izglītoti un Latvija zaudē iespēju nākotni papildināt ar izglītotiem cilvēkiem.
Ir valstis, kur augstākā izglītība ir par velti, piemēram, Dānijā augstākā izglītība ir bez maksas. Līdz ar to Dānija dod iespēju izglītoties saviem pilsoniem, kā arī citu valstu pilsoņiem bez maksas. Tas valstij dod izglītojošu darba spēku nākotnē. Kā arī atbraucot no citām valstīm studenti ne vienmēr atgriežas atpakaļ savā valstī. Tādā veidā Dānijā palielinās iedzīvotāju skaits un tas paaugstina IKP, jo tie kas paliek valstī strādāt iegūst labi atalgotu darbu.

Studentu apmaiņas programmas

viktor — Mon, 27 Sep 2010 13:53:23 +0000

Mūsdienās visnotaļ populārs studēšanas veids ir studentu apmaiņas programma. Šajā laika periodā students, var iegūt svarīgu un turpmāk dzīvē noderīgu informāciju. Kā viens no svarīgākajiem noteikumiem ir tas, ka tev ir jāzin valoda, kurā notiksies studijas.
Populārākā studentu apmaiņas programma ir Erasmus. Erasmus jau pastāv vairāk kā 20 gadus. Apmaiņā esošajiem studentiem nav jāmaksā mācībmaksa citas valsts augstkolā un studenti var arī pieprasīt Erasmus pabalstu papildus izmaksu segšanai. Šobrīd Erasmus programmā piedalās 33 dalībvalstis.
Kopumā Erasmus ir divu veidu studentu apmaiņas plūsmas- Eiropas savienības mērogā, un otra Erasmus Mundo, kas organizē studentu apmaiņu visā pasaulē. Erasmus ir daļa no ES Mūžizglītības programmas (Lifelong Learning Programme 2007-2013). Ar Erasmus palīdzību augstskolu studenti var mācīties citu valstu augstākājās mācību iestādēs.
Erasmus programmas ietvaros var ne tikai mācīties, bet arī stažēties uzņēmumos ārzemēs. Mācību programmas ietvaros 2008./2009. gadā 168 200 studentu, tai skaitā 1119 no Latvijas izmantoja finansējumu mācībām ārzemēs. Kopumā no Latvijas studējošo studentu skaits, kas piedalījušies Erasmus apmaiņas programmā ir palielinājies par 3,4% salīdzinot ar iepriekšējo 2007./2008. mācību gadu. Viss vairāk studentu no Latvijas devās studēt uz Vāciju (146 studenti), Franciju (104), Dāniju (80), Itāliju, Somiju un Franciju, bet lai iegūtu praksi populārākie galamērķi bija Grieķija (114), Spānija (50), Vācija (46), Lietuva un Belģija.
Studējot ārzemēs tu iemācies pastāvēt pats par sevi. Nav ģimene pie kuras tu vari aiziet grūtā brīdī pēc padoma un sākumā arī nav draugu, ja vienīgi kāds tev personīgi pazīstams cilvēks, kurš arī ir devies uz to pašu valsti un izglītības iestādi kā tu. Šādas apmaiņas programmas ir ideāla iespēja iepazīt citu tautu cilvēkus, iegūt jaunus draugus, iegūt priekštatu par citu valstu mācību procesiem, iepazīt citu valstu iedzīvotāju paradumus un kādi uzskati valda citu valstu sabiedrībā.
Pieteikties Erasmus var savas augstskolas arējo sakaru nodaļā, Akadēmisko Programmu aģentūrā un Eiropas Komisijas pārstāvniecībā. Lai pieteiktos Erasmus programmā jābūt augstskolas studentam plūsmā, kuras beidzēji iegūst vai nu diplomu, vai zinātnisko grādu. Prasības kandidātiem- jābūt sekmīgi nokārtotam pirmajam kursam, ir jāiesniedz- CV, pēdējā semestra sesijas rezultāti un motivācijas vēstule, vēl var būt- zināšanas tests vai valodas tests, kādā notiks mācības. Studenti, kuri iztur konkursu, var piedalīties Erasmus apmaiņas programmā. Apmaiņas programmas ilgst sākot no trim mēnešiem līdz pat gadam.
Šobrīd Erasmus pieredzes apmaiņas programmā ir jau piedalījušies 1,5 miljoni ES studentu, Jans Figels domā, ka līdz 2012. gadam Erasmus studentu skaits būs sasniedzis trīs miljonus.

Zviedrijas augstskolas

european — Sun, 11 Apr 2010 10:14:13 +0000

Izglītībai Zviedrijā tradicionāli ir augsta kvalitāte un tā ir bez maksas, pat ārzemju studentiem, izdevumus uzņemas Zviedrijas valsts. Tādēļ arvien lielāks skaits NVS iedzīvotāju cenšas iegūt izglītību Zviedrijas augstskolās. Šajā valstī mūsu līdzpilsoņiem ir pieejamas daudzas izglītības programmas – skolēniem, studentiem, pasniedzējiem. Mācības augstskolā bieži notiek angļu valodā – Zviedrijas universitātes ārzemju studentiem piedāvā aptuveni 400 maģistru programmas angļu valodā. Pašlaik Zviedrijā mācās aptuveni 14 tūkstoši ārzemju studentum, un ik gadus vēl aptuveni 1200 jauni studenti saņem valsts stipendiju dzīvošanai.
Mācīties Zviedrijas augstskolās ir populāri un prestiži. 1996. gadā Zviedrija ieņēma trešo vietu pasaulē kā valsts, kur 27% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir ieguvuši papildu vidējo un augstāko izglītību.
Izglītība Zviedrijā – tā ir iespēja studēt kādā no 11 universitātēm, 6 no tām ir valsts augstskolas un mācības tajās ir bez maksas. Uzņemšana maģistratūrā notiek ar vienādām tiesībām visām valstīm bez ierobežojuma. Atlase notiek atsūtīto dokumentu konkursa veidā, nevis ar iestājeksāmenu palīdzību! Lai pieteiktos studijām augstskolā, jāaizpilda iesniegums internetā, kurā var norādīt uzreiz vairākas interesējošās specialitātes, un norādītie dokumenti jānosūta pa pastu. Uzņemšanas rezultāti kļūst zināmi maijā vai novembrī atkarībā no semestra. Mācību laikā maģistriem var tikt piešķirta stipendija aptuveni 800 eiro mēnesī. Studijām aspirantūrā dokumenti jāiesniedz tieši augstskolā. Aspiranta darba alga – no 1600 eiro mēnesī.
Lai studētu Zviedrijā, ir nepieciešamas divas galvenās lietas – brīvi pārvaldīt angļu valodu un labi vērtējumi jūsu augstskolā. Populārākās izglītības programmas Zviedrijā ir komunikācija un tehnoloģijas, dabaszinātnes, medicīna, ekonomika, tiesības un dizains. Diezgan plaši ir pārstāvētas humanitārās un sociālās zinātnes: dzimumaudzināšana, lingvistika un kulturoloģija, lietišķā ētika, Eiropas kultūra, angļu filoloģija, pasaules žurnālistika. Tiem, kas vēlas studēt fundamentālās zinātnes, vislabāk stāties Stokholmas un Gēteborgas universitātēs. Tiem, kas savu dzīvi grib veltīt lietišķo zinātņu studēšanai, labāk stāties Galvaspilsētas Karaliskajā vai Gēteborgas Čalmera tehniskajā augstskolā. Humanitārās zinātnes vislabāk studēt Upsalas un Lundas universitātēs.

Zviedrijā ir liels skaits universitāšu – pašlaik valstī darbojas aptuveni 55 augstskolas, 11 no tām ir universitātes. Vairākums augstskolu Zviedrijā ir valsts augstskolas, un tas nozīmē, ka mācības tajās ir bez maksas. Vecākā universitāte Zviedrijā ir Upsalas universitāte, tā dibināta 1477. gadā. Zviedrijas labākās universitātes ir Stokholmas universitāte, Upsalas universitāte, Gēteborgas universitāte, Lundas universitāte, Umeo universitāte, Linčepingas universitāte, Erebro universitāte, Gotlandes universitāte-koledža, Karlstades universitāte, Dalarnas universitāte-koledža. Tāpat Zviedrijā ir daudz specializēto institūtu (ekonomika, medicīna, tehnoloģijas), universitāšu koledžu. Ir arī tālu aiz valsts robežām pazīstamā Stokholmas ekonomikas skola.
Lai iegūtu augstāko izglītību Zviedrijā, nepieciešams zināt zviedru valodu. Bez zviedru valodas zināšanām var mācīties tikai Umeo un Linčepingas universitātēs. Citās universitātēs izglītība ir kombinēta (daļa mācību priekšmetu augstskolā tiek pasniegti zviedru valodā, citi – angļu valodā). Zviedru valodu var apgūt universitāšu sagatavošanas kursos, pēc kuru pabeigšanas studenti izpilda testu. Testā tiek pārbaudīta lasītprasme, spēja sarunāties zviedru valodā un rakstītprasme. Par testa veikšanu jāmaksā 1000 zviedru kronas. Testu var kārtot oktobrī un aprīlī. Bez zviedru valodas zināšanām nepieciešams arī vidējās izglītības atestāts un starptautiskais valodu zināšanu sertifikāts, piemēram, TOEFL. Tāpat jums būs vajadzīga izziņa no bankas vai dokuments par stipendijas piešķiršanu, jo izglītība Zviedrijā gan ir bez maksas, bet dzīvošanai vajag aptuveni 800 eiro mēnesī.
Lielākā daļa ārzemju studentu ir apmaiņas studenti. Tomēr iestāties universitātē Zviedrijā Jūs varēsiet tikai tad, kad divus gadus būsiet mācījušies savā augstskolā, jo zviedri mācās skolā līdz 20 gadu vecumam un attiecīgi mūsu abiturientiem vajadzīgi divi mācību gadi vai divi darba gadi. Mācību gads Zviedrijas universitātēs sastāv no diviem semestriem: rudens semestris (no augusta beigām līdz janvāra vidum) un pavasara semestris (no janvāra vidus līdz jūnija sākumam). Katra semestra beigās studenti kārto ieskaites. Gadā jānokārto 40 ieskaites. Mācības Zviedrijas universitātēs notiek lekciju, semināru formā, kā arī diskusiju veidā ar pasniedzēju vai bez tā. Eksāmenus kārto rakstu darbu formā, kurus uzraksta kā mājasdarbus vai arī raksta auditorijā; parasta parādība ir eksāmenu semināri. Daži momenti mācībās ir obligāti, piemēram, laboratorijas darbi vai semināri.

Zviedrijas universitātes saviem absolventiem izsniedz šādus diplomus: augstskolas diploms (jāmācās 2 gadi, jāiegūst vismaz 80 punkti), bakalaura grāds (jāmācās 3 gadi, 120 punkti), maģistra grāds (4 gadi, 160 punkti). Visās Zviedrijas universitātēs un vairākos institūtos ir pēcdiploma kursi (analoģiski aspirantūrai). Lai iestātos Zviedrijas aspirantūrā, nepieciešams augstākās izglītības diploms un sava zinātniskā vadītāja vai attiecīgās fakultātes profesora rekomendācija. Pēcdiploma izglītība doktora grāda iegūšanai ilgst četrus gadus.

STOKHOLMAS UNIVERSITĀTE

Studijas Zviedrijas augstskolās ir prestižas un populāras ārzemju studentu vidū. 7,5% studentu Zviedrijā ir ārzemnieki. Pazīstamākā un lielākā augstskola valstī ir Stokholmas universitāte, kura pastāv no 1878. gada (universitātes statuss no 1960. gada). Universitātē mācās vairāk kā 50 tūkstoši studentu un aptuveni 2 tūkstoši aspirantu, te strādā 5 tūkstoši darbinieku. Stokholmas universitāte atrodas uz ziemeļiem no Stokholmas centra, Freskati rajonā (Universitetet metro). Tā ir valsts augstskola, tādēļ mācības tajā ir bez maksas. Iegūstot zinātnisko grādu Stokholmas universitātē, Jūs varēsiet strādāt jebkurā ES valstī.

Lai iestātos Stokholmas universitātē, abiturientam nepieciešams vidusskolas atestāts (mūsu atestāti ir derīgi), angļu un zviedru valodas prasme, jo mācības notiek gan nacionālajā, gan angļu valodā. Zviedru valodas testu var nokārtot arī pēc ierašanās valstī: tests tiek veikts Stokholmas universitātē 2 reizes gadā, aprīlī un oktobrī. Universitāte atbalsta dažādas starptautiskās studentu un darbinieku apmaiņas programmas, informāciju precizējiet savā augstskolā. Mācības Zviedrijas augstskolās ir pieejamas praktiski katram.

Mācības Stokholmas universitātē notiek 4 fakultātēs: dabaszinātņu, humanitāro zinātņu, sociālo zinātņu un juridiskajā fakultātē. Mācības ir ļoti daudzveidīgas: katru gadu studentiem tiek piedāvāti 900 dažādi kursi un 40 programmas.