Liela daļa cilvēku gan jaunieši pēc vidusskolas beigšanas, gan vecāki cilvēki, kuri, iespējams, tikai gadiem ejot, saprata, ka vēlas studēt, galu galā satiekas kopīgās lekcijās kādā no augstskolām. Ar to es vēlos pateikt, ka nav nozīmes tam, cik vecs vai jauns ir cilvēks, augstskolas vienmēr laipni gaida katru no mums, lai sniegtu dziļākas,plašākas un kvalitatīvākas zināšanas dažādās studiju programmās.
Pašlaik mūsu valstī kopā ar koledžām ir 60 augstākās izglītības iestādes. Manuprāt, mūsu valstij nepietiek cilvēkresursu un materiālo līdzekļu, lai nodrošinātu visās šajās augstākajās izglītības mācību iestādēs atbilstošu kvalitatīvu funkcionēšanu. Izvēle Latvijā ir liela, tāpēc ir jāmāk izvirzīt konkrēti kritēriji pēc kādiem izvēlēties sev piemērotāko iestadi, kurā apgūt zināšanas augstakā līmenī.
Pirmkārt, topošajiem studentiem vajadzētu saprast, ar kādu darbības jomu viņi vēlas saistīt savu nākotni. Potenciālajiem studentiem būtu jāprot izprast savas intereses par konkrēto specialitāti, kurā vēlas sevi redzēt nākotnē un jāmāk atšķirt, vai tas, ko vēlas studēt, nav tikai konkrētā mirkļa vaļasprieks. Grūtāk ir tiem jauniešiem, kuri jau no bērnības nezin, ka būs arsti, uzņēmēji vai pārdevēji. Tam risinajumu ir radušas dažas augstskolas, kuras piedāvā izpildīt testu, lai noteiktu, kas tieši vairāk saista konkrēto cilvēku un kura studiju programma būtu atbilstošākā.
Otrkārt, kad jau ir noskaidrota vēlamā profesija, būtu jāizskata augstāko izglītības iestāžu piedāvātātās studiju programmas. Izvēlēto profesiju (iespējams) var apgūt dažādās augstskolās, tas nozīmē, ka būtu jāizvēlās katram savi konkrētāki kritēriji pēc kā topošais students varētu izvēlēties sev peimērotāko. Kritēriji visiem nebūs vienādi un to var būt pat ļoti daudz. Ir jāmāk izvērtēt, kas katram būs primārais, citam tie būtu ierobežoti finansiālie līdzekļi, tāpec būtu jāatlasa augstskolas, kuras piedāvā budžeta vietas, citam, iespējams, studijas būtu jāpvieno ar darbu, tāpēc izvēle būtu par labu tam skolām, kuras piedāva studēt dienas, vakara, neklātienes vai tālmācības nodaļā.
Treškārt, jāņem vērā augstskolas atrašanās vieta. Ja tā atrodas pārāk tālu no majām, tad būtu jāizvērtē, kāda būs nokļūšana līdz tai, vai arī iepējas par parcelšanos uz dienesta viesnīcu tuvāk skolai, ko, protams, arī piedāvā vairākas no lielakajām augstskolām vai univeristātēm. Papildus, izvēloties starp augstākās izglītībās iestādēm, jāņem vērā akreditācijas laiks un pasniedzēju profesionālās kvalifikācijas reitingi.
Izvēloties Latvijas biznesa koledžu, ņēmu vērā lielako daļu no iepriekš minētajiem faktoriem. Man būtiska bija iegūtā budžeta vieta, mācību laiks, atrašanās vieta un protams arī izglītības kvalitāte.

Ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas mācīties ārzemēs vai aizsūtīt savus bērnus mācīties uz kādu citu valsti. Bet ne visi zina, kā to praktiski izdarīt. Darba tirgus pieprasa arvien kvalificētākus speciālistus, kas liek jauniešiem paplašināt zināšanas arī ārpus Latvijas robežas.
Mācības ārzemēs – tā ir vesela industrija, kas sastāv no daudziem posmiem: valodu kursi, brīvlaiku programmas, profesionālas stažēšanās, valsts un privātās skolas-pansioni, tālākās izglītības koledžas, biznesa skolas, starptautiskais bakalaurs, maģistratūra. Lai tiktu skaidrībā plašajā informācijas klāstā, patstāvīgi izvēlētos piemērotu mācību iestādi un programmu, noformētu visus dokumentus, noliktu eksāmenus, saņemtu visus nepieciešamos apstiprinājumus un iegādātos aviobiļetes, cilvēkam jāpatērē daudz laika un finanšu, bet tomēr iegūtās zināšanas atmaksāsies visas dzīves garumā. Primārais augstskolas izvēlē būtu jāakcentē studiju programma; ļoti svarīgi ir izvēlēties sev atbilstošu, kārtīgi izpētot visas piedāvātās iespējas. Kā nākamo es vēlētos minēt studiju maksu un piedāvāto finansiālo atbalstus – stipendiju sistēmu. Salīdzinot studiju maksu Latvijā un ārzemēs, tā krietni atšķiras no tā var secināt, ka izvēloties studijas ārzemēs tas ir liels solis, un motivācijai ir jābūt pietiekami lielai, lai atmaksātos ieguldītie līdzekļi un darbs. Mūsu valsts atbalsta un akceptē studentu vēlmi iegūt zināšanas ārpus valsts robežas, rīkojot dažādus seminārus un izstādes, lai iepazīstinātu interesentus ar ārzemju augstskolām, kā piemēru varu minēt lielāko specializēto izstādi Baltijā “Starptautiskās Izglītības Dienas 2010″ , kas risināsies 15-16. oktobrī, Rīgā.
Salīdzinot izglītības iespējas ārzemēs un Latvijā, var secināt, ka mūsu valsts izglītības sistēma attīstās un cenšas pielīdzināties jau vispasaules atzītajām programmu sistēmām, kā pozitīvu varu minēt LBK, kur mācību ilgums ir pieņemams studentiem, kuriem tā jau nav pirmā mācību iestāde un cilvēkiem, kas vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju, kā arī vidusskolu absolventiem.
Katrs students no studijām vēlas saņemt tādas zināšanas, lai spētu konkurēt ar citiem speciālistiem, vai arī tās izmantot, sava uzņēmuma veicināšanai. Manuprāt, lai būtu vissekmīgākais savā nozarē, ļoti svarīgi ir izvēlēties tādu augstskolu, kas spēs sniegt zināšanas un praktiskās iemaņas, kā arī, lai pilnveidotu savas zināšanas ir nepieciešama citu kultūru un valsts pieredze, ko ir iespējams iegūt tikai studējot ārpus savas valsts.

Studentu apmaiņas programmas ir samērā nesen iegājis jēdziens Latvijā. Pasaulē pastāv liels skaits augstākās izglītības iestādes, kur pateicoties šai programmai izglītojošais var bezmaksas iegūt ārzemju lektoru gudrības. Tad kāpēc gan neizmantot to, kas ir pieejams? Nav jāapstājas uz viena, ir jāpaplašina savas zināšanas arī ārpus savas mājvietas robežām. Tā ir lieliska iespēja iegūt bagātu pieredzi, interesantus piedzīvojumus un citas kultūras pārstāvju viedokļus un mācības.
Latvijā darbojas vairākas apmaiņas programmas kā: viena no populārākajam „ERASMUS”, „YFU” („Jaunatne par saprašanos”), „DURBE”, kā ari citas mazāk pazīstamas. Pirms izvēlēties studiju programmu, students apdomā, par ko gan sevi grib redzēt nākotne, ar ko saistās viņa intereses, hobiji, ko saka iekšējais ego. Izvēli izdarot, jāpadomā, kā savu profesiju var labāk apgūt. Es studēju Latvijas biznesa koledžas piedāvātajā „Tūrisma un viesnīcu biznesa vadība” programmā.. Tūrisms – vārds jau vien saistās ar izbraucieniem un ārvalstīm. Ka lai es to izprotu, ja neiepazīstu cilvēkus starptautiskā mērogā? Ārvalstīs biju tikai kā tūrists un izvērtēju piedāvājuma klāstu no patērētāja viedokļa. Ja man būtu iespēja mainīties ar lomām – tūrists – nākamais savas profesijas speciālists, es iegūtu nozīmīgu praksi. Studiju laiks parasti ir no dažiem mēnešiem līdz vienam gadam. Students atrodas n–tos kilometrus no mājam, kur nav blakus mammas pleca, uz kā paraudāt. Tas ir laiks sevis pilnveidošanai, pārbaudījums savam raksturam, savam gribasspēkam un mērķiem. Protams, jāatzīmē, ka studēt ārvalstīs ir lielisks veids, kā uzlabot savas valodas prasmes. Studijas notiek angļu valodā, visapkārt ir cittautieši un iespēja komunicēties savā dzimtajā valodā ir ierobežota. Uz šo brīdi it īpaši ir svarīgs arī fakts, ka viss tiek apmaksāts – naudu dzīvošanai, ēšanai un personīgam patēriņam piešķir ES fonds. Tikt programmā nav sarežģīti, galvenais ir to vēlēties, tad ceļš līdz tai tiks atrasts. Ar vienu ausi padzirdēju, ka arī Latvijas biznesa koledžas studentiem būs tāda iespēja.
Dodoties uz citu valsti, protams, jāizvērtē savas iespējas valodā. Tam ir gan fiziski, gan morāli jāsagatavojas. Ne katrs students ir gatavs pamest savu valsti, atstāt savu ģimeni un ļauties svešzemnieku apgādei, taču jāsaprot, ka viena rindiņa CV ar piebildi „Piedalījos apmaiņas programmā” var uzlabot darbadevēja viedokli.
Latvija nav ekonomikas augstumos un nevar dot tik pat augstvērtīgas tehnoloģijas kā līderu valstis. Par to nav vainojams neviens, jāatceras, ka maza Baltijas valsts ir vēl salīdzinoši jauna. Izglītības līmeni var paaugstināt iesaistoties kopīgā darbībā ar sabiedrotajiem, daloties ar pieredzi.
Izvēloties augstskolu, es lielu uzmanību pievērsu tam, ar ko skola sadarbojas, kur es varētu studēt pēc mācību iestādes absolvēšanas. Manu uzmanību pievērsa tas, ka Latvijas biznesa koledža ir partneros ar Anglijas augstskolām. Tas ir liels plus, ka koledža var piedāvāt studentiem plašu izvēli nevien dzimtās valsts teritorijā.

Pēc vidusskolas beigšanas katram jaunietim ir jāpieņem ļoti svarīgs lēmums, kuram ir liela nozīme jaunieša turpmākajā dzīvē. Jauniešiem ir jāizlemj, kur mācīties tālāk, kādu augstākās izglītības iestādi izvēlēties. Viņiem jāsāk nopietni domāt par savu nākotni.
Lai varētu izvēlēties tieši sev piemērotāko augstskolu, ir jāapdomā savas intereses, jo tām var būt liela nozīme augstskolas izvēlē. Ja tev interesē sports un tu pēc nopietnām pārdomām saproti, ka vēlies saistīt savu dzīvi ar to, tad tev iespējams ir jāmeklē izglītības iestādes, kas piedāvā iegūt izglītību saistība ar sportu. Pēc šāda principa var izskatīt visas iespējas saistīt savu turpmāko izglītību ar savām interesēm un pēc studiju beigšanas strādāt tajā profesijā, kas tev tiešam patīk.
Ir gadījumi, kad liela loma jaunieša izvēlē ir mācību priekšmetiem, ko viņš apgūst vidusskolā. Piemēram, ja tev vidusskola bez lielas piepūles ir padevusies bioloģija, fizika vai cits priekšmets, jaunieši nereti nolemj turpināt mācības saistībā ar šo mācību priekšmetu. Protams, ir jābūt arī interesei par šo priekšmetu, lai vēlāk nenožēlotu savu izvēli.
Var veikt savu izvēli pēc atalgojuma. Piemēram, pēc vidusskolas iet mācīties medicīnu, jo ķirurgiem vai ārstiem ir augsts atalgojums. Lai gan šis izvēles veids bieži vien nedod vēlamo rezultātu, jo liela daļa to, kuri veic savu izvēli pēc atalgojuma, studijas pamet, jo beigās saprot, ka tas nav tas, ko viņi vēlas, vai pēc studiju beigšanas nevar izdomāt, ko darīt tālāk, jo nevēlas strādāt iegūtajā profesijā. Tāpēc izvēloties iegūt izglītību pēc atalgojuma nav labākā iespēja it īpaši tad, ja pa studijām tika maksāta liela nauda.
Pēc tam, kad esi izvērtējis savas intereses un iespējas ir jāsāk meklēt augstskolu. Tā kā Latvijā ir diezgan liela izvēle ir jāapskata visas iespējas. Var izvēli veikt ar interneta palīdzību- izpētot skolas mājas lapu. Izvēloties augstskolu ir ļoti daudz kas jāizvērtē: studiju ilgums, maksa par studijām, izglītības iestādes reputācija, kā arī tas vai tava izvēlētā studiju programma ir akreditēta. Un pēc šī principa ir jāizskata visas augstskolas. Palīdzēt izvēlē var arī draugi un paziņas pastāstot par augstākas izglītības iestādi, kur viņi mācās. Pirms veikt izvēli mājas lapās var apskatīt arī studentu komentārus. Tiem, kuriem finansiālie apstākļi nav tik labi vēl ir jānoskaidro vai šajā augstskolā ir stipendijas un cik liela iespēja ir mācīties budžetā, kā arī pilsēta, kurā atrodas izglītības iestāde.
Protams, ir arī tādi jaunieši, kas nevēlas turpināt mācības Latvijā, bet gan kādā citā valstī. Šajā gadījumā ir grūtāk izvēlēties augstākās izglītības iestādi, jo Latvijā ir iespēja apmeklēt atvērto durvju dienas augstskolās. Ja vēlas mācīties ārzemēs izvēli veikt var palīdzēt pasākumi, kas ir līdzīgi „Skola 2010”, kur tiek stāstīts tikai par augstskolām, kas ir ārzemēs. Izvēloties augstskolas ārzemēs svarīga ir svešvalodu prasme. Tad ja svešvalodas, piemēram, angļu valodas, zināšanas ir vājas, laba izvēle būtu augstskola, kura piedāvā pa velti apgūt konkrēto svešvalodu pirms studiju sākšanas. Tad students, piemēram, gadu apgūst angļu valodu un tad turpina studijas savā studiju programmā. Izvēloties studēt ārzemēs liela problēma var būt dzīvošana, ja nav paziņas vai radinieki pie, kuriem dzīvot.
Protams, nav viena un pareiza veida kā izvēlēties augstskolu. Pats svarīgākais izvēloties augstākās izglītības iestādi ir tas, lai jaunieši pēc tam būtu apmierināti ar savu izvēli un nenožēlotu to, jo tomēr no šīs izvēles ir atkarīga viņu nākotne.

Mūsu dzīve sastāv no vairākiem posmiem un katrā no tiem mēs pilnveidojam sevi. Katrā posmā mēs izdarām izvēli. Ar izvēles palīdzību mēs parādam savu nostāju, vēlmes un saistošās lietas. Izvēles brīvība šajos laikos ir ļoti liela, sākot no tā ko ēst līdz cilvēkam ar ko pavadīt turpmāko dzīvi.
Viens no svarīgākajiem dzīves posmiem ir mācības, sākot no pamatskolas līdz augstskolai vai koledžai. Arī tajā posmā mums tiek dota liela iespēja izvēlēties. Ja pamatskolu mums izvēlās vecāki, tad ar augstskolu ir pavisam savādāk. Tā jau ir mūsu izvēle kas atgādina visu dzīvi.
Augstskola aizņem lielu daļu mūsu dzīves, tā palīdz mums attīstīties un sasniegt mērķus. Viens no mērķiem ir profesija, amats ko vēlamies ieņemt. Tieši tāpēc ļoti svarīgi ir izvēlēties augstskolu. Augstskolu mēs izvēlamie pēc vairākiem kritērijiem. Tāpat skatāmies vai tā apmierina mūsu vajadzības. Pēc manām domām pirmais un svarīgākais kritērijs ir augstskolas piedāvāto programmu klāsts. Šim kritērijam ļoti labi atbilst divas Latvijas augstskolas LU un RTU kas piedāvā visdažādāko programmu daudzumu. Diemžēl šim kritērijam īsti neatbilst specializētās augstskolas un koledžas. Tādas kā RSU kas piedāvā apgūt medicīnu. LBK kas virzīta uz ekonomikas un uzņēmējdarbības sfēru. Šis kritērijs palīdz mums samazināt skolu daudzumu un atstāt tikai tās kur ir mums saistošās programmas.
Nākamais kritērijs varētu būt skolas akreditācija un tās status. Pēc manām domām šis kritērijs ir tikpat svarīgs kā pirmais. Jo ja skola un tajā piedāvātas programmas ir akreditētas, mēs iegūstam labāka līmeņa izglītību. Bet ja skola nav akreditēta to vairs pat īsti nevar nosaukt par augstskolu vai koledžu, tā pārtop arodskolu (tehnikumu). Tieši tāpēc es izvēlos skolu kur man tīkamā programma ir akreditēta un domāju, ka tā dara lielākā daļa topošo studentu.
Šajos laikos ir vēl viens ļoti svarīgs kritērijs, mācību maksa. Tāpēc tagad topošie studenti ļoti skatās uz mācību maksu. Vairs nav tā kā agrāk, ka visas skolas bija līdzīga studiju maksa. Tagad ir parādījušās dažādas akcijas, samazina studiju maksu noteiktai programmai, vai pirmajiem 10 studentiem jāmaksā tikai 90% no studiju maksas. Tāpēc gadās arī tā, ka mēs ejam mācīties sev nesaistošas lietas, jo tas bija lētāk un beigās pametam mācības. Līdz ar to arvien svarīgāk kļūst skolas piedāvātas budžeta vietas, kas palīdz apgūt sev saistošu programmu. Budžeta vieta atvieglo studentu dzīvi un ļaus kārtīgi mācīties, neuztraucoties par to vai spēšu samaksāt par studijām. Tāpat pastāv iespēja iegūt stipendiju, kas var kalpot kā stimuls mācībām un atvieglo ikdienas dzīvi.
Ir vēl daži sīkumi, kas jāievēro izvēloties skolu kur mācīties. Tādi kā vieta kur atrodas skola, meklēt tādu kas atrodas tuvāk mājām. Skola, kas piedāvā dienesta viesnīcas par izdevīgu cenu.
Skola, kura apmierina mūs pēc aprīkojuma, mācību līdzekļu kvalitātes, telpas un apkārtējā vide. Pasniedzēji, kas saprot jaunos studentus un spēj palīdzēt izprast tēmas ko mācāmies. Šie visi sīkumi ir tie, kas piesaista mūs un rada labu iespaidu par skolu.
Lūka tādi pēc manām domām ir galvenie kritēriji izvēloties skolu. Jo pati es skolu izvēlos šādā veida. Bet katram cilvēkam kritēriji var būt savādāki

Studējot ārvalstīs studenti iegūst priekšstatu par to, kāds ir izglītības līmenis citās valstīs, kā arī pilnveido svešvalodu zināšanas un apgūst citu tautu kultūru un vēsturi. Vai Latvijā arī ir Studentu apmaiņas programmas? Protams, katru gadu šajās programmās arī iesaistās studenti no Latvijas universitātēm, akadēmijām un koledžām.
Viena no pazīstamākajām studentu apmaiņas programmām ir ERASMUS. Tā darbojas jau kopš 1987. gada. Šī apmaiņas programma darbojas tikai ES valstīs un tajā ir iesaistījušās augstskolas un koledžas no 27 ES valstīm. Otrā studentu apmaiņas programma ir AIESEC. Šī programma darbojas visā pasaulē, vairāk nekā 111 valstīs. Pēc šī gada datiem programmā ir piedalījušies vairāk nekā 50 000 studentu.
ERASMUS Studentu apmaiņas programmai ir pieteikušās vairākas Latvijas augstskolas un universitātes, kā – Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Rīgas Stradiņu Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Policijas akadēmija un Latvijas Sporta un Pedagoģijas Akadēmija un vēl daudzas augstskolas visā Latvijā. Kā jau iepriekš minēju, šī apmaiņas programma studentiem piedāvā mācīties kāda no ES valstīm sākot no 3 mēnešiem līdz vienam akadēmiskajam gadam. Šajā laika periodā, studentiem ir iespēja apgūt gan svešvalodas, gan citu tautu kultūru, kā arī pierādīt to, uz ko viņi ir spējīgi un, ka vēlas apgūt jaunas zināšanas, kā arī prezentēt savu valsti. ERASMUS piedāvā ne tikai iespēju studēt ārvalstīs, bet arī prakses iespējas. Es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski, ja tiek piedāvātas arī prakses iespējas. Jo mūsdienās nav garantiju, ka pēc studiju beigām, uzreiz būs iespēja atrast darbu. Tā kā ERASMUS darbojas tikai ES savienības valstīs, manuprāt, šī apmaiņas programma ir pazīstamāka un vairāk uzticamāka.
AIESEC no ERASUMS atšķiras ar to, ka šī apmaiņas programma darbojas visā pasaulē, kā arī ar to, ka studenti paši var pieteikties šai apmaiņas programmai, nevis caur skolu. AIESEC piedāvā nedaudz plašākas perspektīvas, kā arī savādākas programmas. Šeit studentiem ir iespēja darboties grupās, bet pēc darba grupā kļūt par grupas vadītāju un tālāk jau pretendēt uz augstāku amatu. Protams, visās universitātēs dažādos veidos tiek organizēti darbi grupās, lai uzlabotu komunikāciju spējas. Atšķirībā no ERASMUS, AIESEC piedāvā plašāku klāstu ar projektiem, kuros iesaistīt studentus, kā arī veidot savu karjeru, kādā no 107 pasaules valstīm. Savā ziņā šī apmaiņas programma sniedz nedaudz lielākas perspektīvas, jo darbojas visā pasaulē. Šīs apmaiņas programmas popularitāti veicina tie studenti, kuri iepriekš ir piedalījušies šajā programmā, daloties savā pieredzē un lielākoties tā ir pozitīva. Tas, protams, rosina jaunos studentus pieteikties šai programmai. Atšķirībā no ERASMUS AIESEC arī piedāvā biznesa apmaiņas programmas.
Laika posmā, kurā students mācās, kādā no ārvalstu universitātēm, viņš dzīvo pie kādas brīvprātīgo ģimenes. Kā arī studentam tiek maksāt stipendija ne tikai no viņa augstskolas, bet arī no ERASMUS fondiem, bet tas ir tādā gadījumā, ja studenta sekmes ir augstā līmenī. Ņemot vērā pēdējo gadu datus, studentu atsaucība piesakoties apmaiņas programmām ir diezgan liela. Kā arī studenti ir apmierināti ar apmaiņas programmas laikā iegūtajām zināšanām.
Katrai no šīm apmaiņas programmām ir savi plusi un mīnusi. Bet, manuprāt, abas šīs apmaiņas programmas ir līdzvērtīgas, jo tās sniedz studentiem dažādas iespējas, apgūt jaunas zināšanas, darboties komandā, nostiprināt kontaktus ar ārvalstīm, apgūt citu tautu kultūru, kā arī valodas. Lai gan darba process šīm abām studentu apmaiņas programmām nedaudz atšķiras, bet mērķis ir viens – pilnveidot studentu prasmes un zināšanas attiecīgajā specialitātē, nostabilizēt darbu komandā, kā arī nostiprināt savstarpējās attiecības ar citām valstīm.

Šo tēmu izvēlējos, jo gribu parādīt, ka izvēlēties augstskolu nav nemaz tik viegli. Jo ir jāņem vērā ļoti daudz faktori, kuri var ietekmēt ne tikai brīvā laika ierobežošanu, bet arī gluži pretēji var arī palielināt savu personisko brīvo laiku, salīdzinot ar citu augstskolu vai arī bijušo mācību iestādi. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt pēc iespējās vairākas augstskolas un viņu programmu iespējās.
Izvēloties augstskolu būtu pareizi pielietot vairākus kritērijus, pēc kuriem arī varētu noteikt viss atbilstošo augstskolu sev. Es iesaku izvērtēt ne tikai augstskolas prestižu, ka tas notiek ļoti bieži, bet arī derētu izvērtēt – mācību laiku – rīta, vakara, neklātienes vai caur internetu un vai to varēs apvienot ar savu tagadēju dzīves veido un nākotnes perspektīvām. Ne mazāk svarīga ir arī augstskolas atrašanās vieta, kas var arī būtiski ietekmēt pirms augstskolas pierastos vai pieņemto dzīves ikdienu, kā arī protams finansiālo pusi, kas izpaužas ceļa izmaksās un iespējā dzīvot tuvāk augstskolai. Protams ļoti ir svarīga augstskolas programma un tās piedāvātās iespējās – prakse, mācību metodika, aprīkojums, apmaiņas programmas un papildus iespējās, piemēram: valodas kursi.
Nedrīkst arī aizmirst, ka ir arī piedāvājumi studēt ārzemēs un bieži vien pēdējā laikā tie paliek aizvien vilinošāki jauniešiem, kuri neredz vai neuzskata, ka Latvijā viņiem ir perspektīva iegūt labu izglītību un kāpumu savā finansiālajā nodrošinājumā. Ka arī ir starptautiskās programmas, kad tiek pavadīts katrs kurs/semestris citā augstskolā vai tās filiālē.
Runājot par LBK (Latvijas Biznesa Koledžu), tad šī koledža piedāvā plašu var teikt kā maksimāli pieejamu studijas laiku, jo tiek piedāvāti augstāk minētie studiju laiki – rīta, vakara, neklātienes un caur internetu. Līdz ar to topošajiem studentiem ir iespēja mainīt mācību laiku, nemainot mācību iestādi, kas ir ne mazāk svarīgi, jo koledža atrodas ļoti ērtā pilsētas vietā, manuprāt, kas arī bija viens no maniem iemesliem šis koledžas izvēlē. Vēl protams mācību laiks arī bija ļoti pieņemams ne tikai lekciju sākums, bet arī kopējās izglītības apguves laiks – divi gadi. Nomācoties nu jau pirmo mēnesi ir jau radies savs iespaids par LBK, viennozīmīgi pozitīvs kur lielāko pateicību jāsaka pasniedzējiem, kas ļoti interesanti un piemēriem bagāti pasniedz katru savu priekšmeta lekciju, kas acīm redzot un ausīm dzirdot parāda viņu augsto pasniekšanas māku. Protams pasniedzēji arī pašus studentus iesaista maksimāli lekcijas norisē piedāvājot diskutēt par lekcijas tematu un dalīties ar savu viedokli ar citiem studentiem un pasniedzēju.
Ieteikumos varētu minēt tikai attīsti tālāk koledžas telpu aprīkojumu (projektoru un datoru klātesamību katrā auditorijā), saglābāt pasniedzēju pozitīvo attieksmi pret studentiem un pasniedzamo priekšmetu.
Ņemot vērē šī brīža, mūsu valsts un plašās ārzemju augstskolu iespējās mācīties, ir ļoti svarīgi apzināties – savas spējās, intereses un finansiālās iespējās mācīties kādā no augstskolām. Jo bieži vien ir manīts, ka pēc pirmā semestra/kursa tiek mainīta studiju programma, augstskola vai pat tiek pārtraukts mācību proces. Līdz ar to studentiem ir aktīvi jāpiedalās augstskolas dzīvē, lai padarītu ne tikai augstskolas prestižu augstāku, bet arī patīkamāka mācību procesu sev, citiem un topošajiem studentiem.

Absolvējot vidusskolu, katrs cilvēks tiek nostādīts grūtas izvēles priekšā. Viņam ir jāizvēlas vai viņš vēlas turpināt mācībās augstskolā, vai doties darba meklējumos, vai arī dienēt militārajā armijā. Ja viņš izvēlas pirmo variantu, viņam paveras plašas profesijas izvēles iespējas. Latvijas profesiju klasifikatorā ir ietvertas vairāk par 4000 profesijām, no kurām Latvijā var apgūt lielāko daļu.
Tādēļ, pareizi izvēlēties augstskolu nav nemaz tik viegli. Vispirms jāuzzina, ko vispār nozīmē šie vārdi – „koledža”, „augstskola” un „universitāte”? Kādas ir to atšķirības? Jo tie nav tikai vārdi augstākās izglītības iestādes nosaukumos. Ir jāizvēlas – vai nu ātrāk iegūt profesiju vai arī apgūt plašas akadēmiskas zināšanas un nodoties pētniecībai?
Ja cilvēks vairāk vēlas apgūt praktiskās zināšanas vai ātrāk iegūt iespēju pieteikt sevi darba tirgū, tad viņam labāk būtu izvēlēties koledžu, jo tajā viņš iegūs 1. līmeņa augstāko izglītību un iespēju strādāt, un ja vēlāk rodas nepieciešamība papildināt zināšanas, tad tās viņš var apgūt 2. līmeņa profesionālo izglītību augstskolās. Tie kuri vēlas savas zināšanas vairāk balstīt uz teorētiskās, ne praktiskās bāzes, piemērotāka būs augstskola. Savukārt universitātes būs piemērotākas tiem, kuri vēlas iegūt plašas akadēmiskas zināšanas un pierādīt sevi zinātnes jomā.
Būtiski ir jau laicīgi izdomāt, kurā sfērā cilvēks vēlas studēt, jo no tā būs atkarīgs vai viņš tiks budžeta vietās vai augstskolā vispār, tādēļ ideāli būtu to jau izdomāt kamēr viņš vel mācas vidusskolā, jo viņam ir iespēja uzzināt laicīgi, kādus eksāmenu un atestāta vērtējumus prasa attiecīgā augstskola, kurā viņš vēlas apgūt savu profesiju, un īpaši sagatavoties nepieciešamajiem priekšmetiem. Pie visa iepriekš minētā, var pielikt to, ka pavisam labi būtu, ja programma topošajam studentam pašam liktos aizraujoša, jo tā viņš zinās, ka mācībās viņam neapniks studiju vidū, protams, tas daļēji ir atkarīgs arī no pašiem pasniedzējiem, bet tas vairāk jāskatās ir izvēloties augstskolu.
Kad cilvēks ir pilnīgi pārliecināts, kurā sfērā strādāt, viņam ir jāizvēlas pareizā studiju programma un augstskola. Svarīgākais punkts uz ko ir jāskatās, ir vai attiecīgā programma ir akreditēta un tikai pēc tam nāk visi pārējie punkti pēc kā būtu jāizvēlas. Ieteicams meklēt tādu augstskolu, kura augstu kotējas un ir ar lielu prestižu. Vel palīdzēt pārliecināties par savu izvēli, var karjeras konsultanti vai arī attiecīgajā augstskolā studējošie. Labi būtu arī apmeklēt pašu augstskolu, kad tā piedāvā apskatīt tās telpas pašam. Pastāv iespēja pārbaudīt vai universitāte piedāvā Erasmus apmaiņās programmu, kas ļauj doties uz noteiktu laiku mācīties ārzemju izglītības iestādēs, tādējādi paaugstinot savu kvalifikāciju un papildinot pieredzi kā arī rod iespēju iegūt papildus kontaktus.
Izvēles izdarīšana ir smaga, bet no pieredzes var teikt, ka tad, kad tas ir izdarīts tas ir gluži kā akmens no sirds novelts. Tālākais satraukums paliek vienīgi par to, vai mācības un jaunā sabiedrība ieviesīs patiku un prieku studēt. Jānovēl veiksme visiem, kam šī izvēle vēl priekšā. Kā arī jācer, ka paša izdarītā izvēle arī turpmāk liksies pareiza un veiksmīga, kā liekas šobrīd.

Pirms iestājos šai skolā, „gāju” cauri visu augstskolu un koledžu piedāvātajām programmām, bet praktiski visur manis izvēlētās sabiedriskās attiecības mācīja vienas pašas. Ieraugos to, ka LBK piedāvā sabiedriskās attiecības + reklāmu, uzreiz sapratu, ka šī vieta ir tieši priekš manis. Tā kā tā ir koledža, man likās, ka arī mācīšanās nebūs tik grūta, cik, teiksim, Stradiņa universitātē. Kad noskaidroju, ka šai programmai pirmajā gadā papildus māca uzņēmējdarbību, sākumā biju nepatīkami pārsteigta, jo tas nepavisam nebija tas, ko vēlējos mācīties, bet tad, visu kārtīgi apdomājot, sapratu, ka tā ir lieliska iespēja savas zināšanas krietni papildināt, un pastāv arī iespēja, ka mani pēc pirmā gada var ieinteresēt kas pavisam cits.
Mani ļoti apmierina, ka šai skolā mācības ir 3 reizes nedēļā, jo tad, mācoties klātienē, es varu skolu apvienot ar darbu. Protams, skatoties no otras puses, ja jau mēs maksājam par skolu, tad vēlamies atbilstoši samaksai saņemt arī atbilstošu daudzumu izglītības, bet patiesībā mani tas neuztrauc. Arī lekciju daudzums mani apmierina, vienīgi, manuprāt, labāk būtu, ja mums katru nedēļu būtu divas garās dienas un viena īsā, nevis vienu nedēļu visas garās dienas, bet otru – tikai viena garā diena. Mani izbrīnīja, ka mūsu grupā ir tik daudz cilvēku, kas noteikti neatvieglo mācīšanos. Jo tad katram ir daudz vairāk jāiespringst, lai visu paspētu pierakstīt un vēl saprast, neko neiekavējot. Tā kā esam tik daudz, ja viens kaut ko nepaspēs pierakstīt, uz viņu neviens negaidīs, tā nu tas ir. Piemēram, matemātika ir labs piemērs. Lielāka daļa no kursa netiek līdzi jau tā diezgan ātrajam tempam, bet pagājušajā lekcijā mums paziņoja, ka mūsu tempam jābūt divas reizes ātrākam, lai paspētu līdz ieskaitei izņemt visas vajadzīgās tēmas. Tas pavisam noteikti nav pareizais variants. Protams, nevajag arī piecas lekcijas veltīt vienai tēmai, bet, ja vienā lekciju pārī mums ir jāizņem divas jaunas tēmas, tad galvā rodas milzīga putra. Piedevām, matemātika jau nav vienīgais priekšmets, kur mums jāmācās. Tātad, manuprāt, tēmu daudzums nav atbilstošs lekciju skaitam. Mani ļoti pārsteidza, ka skolā nav ne kioskiņa, ne kafejnīcas, nemaz nerunājot par ēdnīcu. Varbūt tas tikai man tā liekas, bet līdz šim domāju, ka visās skolās ir vismaz kafejnīca. Vēl skolā izjūtu sporta zāles trūkumu, kur aiziet atslābināties pēc garajām lekcijām. Līdz ar to arī visādas sporta spēles, sacensības un šāda veida nodarbes man trūkst. Arī dejošanas nodarbības man patiktu.
Mans ieteikums būtu padomāt par kafejnīcas, kaut vai nelielas, izveidi un par stipendiju ieviešanu. Pēc savas pieredzes zinu, ka studenti, kuriem ir iespēja saņemt stipendiju, daudz nopietnāk attiecas pret mācībām un ir vairāk ieinteresēti sasniegt labākus rezultātus. Manuprāt, lai paliktu budžetā, prasības ir drusku par augstu. Varētu būt tā, ka konkrētos priekšmetos vidējai atzīmei jābūt vismaz 8, vismaz man tas liktos godīgāk. Papildus mani interesētu, teiksim, dejošanas nodarbības, ko es minēju jau augstāk. Skolas programmu piedāvājums man liekas ļoti labs, ņemot vērā, ka šī vēl ir privāta koledža, ļoti labi ir arī tas, ka ir gan dienas, gan vakara, gan neklātienes studijas. Savu izvēli par labu šai skolai patiešām nenožēloju.

Izglītība ir viena no svarīgākajām lietām mūsu dzīvē. Sākuma par to atbild un rūpējas mūsu vecāki, bet vēlāk mēs paši izvēlamies, kur mācīties. Un tas ir ļoti svarīgs solis, kurš ir jāapdomā un jāapsver, jo atkarībā no tā, kādu skolu (koledžu, universitāti) mēs izvēlamies, būs atkarīga mūsu nākotne.
Izvēloties augstskolu, pirmkārt, ir jāzin, kas tev patīk un kas tevi interesē. Svarīgi ir zināt savas intereses, apzināties savas vēlmes. Protams, augstskolas izvēle nav viegls solis, jo no tā būs atkarīga tava nākotne. Izvēloties augstākās izglītības iestādi ir jāapskatās dažādi varianti, jāsalīdzina tie savā starpā, ir jāpalasa atsauces par šīm iestādēm, jo dažkārt skolas reklāma var būt pārspīlēta, tā var ļoti piesaistīt uzmanību, bet īstenībā nekā jēdzīga tur nav. Tāpēc ir jāpalasa par šo iestādi mājas lapā, jāpalasa, ko saka par šo iestādi iepriekšējie studenti. Tādā veidā daudz labāk var uzzināt par augstskolas pasniedzējiem, izglītības līmeni (vai tur māca, vai arī tikai jāatsēž lekcijas), sabiedriskajām aktivitātēm. Otrkārt, ir tāda iespēja kā aizbraukt uz katru gadu rīkoto pasākumu „Skola 20..”. Tur var ļoti daudz ko uzzināt, jo katra izglītības iestāde piedāvā dažādus bukletus, grāmatiņas ar informāciju par sevi. Un, protmas, tur stāv arī cilvēki, kuri pārstāv šo iestādi un kuri var tevi pakonsultēt, atbildēt uz interesējošiem jautājumiem.
Manuprāt, Latvijas biznesa koledžas piedāvātā iespēja tālāk mācīties ārzemēs ir laba iespēja ikvienam, kurš grib iegūt labas zināšanas, tikai viena gada laikā iegūt bakalauru. Domāju, ka tieši šī sniegta iespēja lielā mērā motivē cilvēkus nākt mācīties uz šo koledžu, jo arvien vairāk jauniešu grib mācīties ārzemēs, lai iegūtu ne tikai labu izglītību, daudz jaunu iespaidu, bet arī lai pilnveidotu savas angļu valodas zināšanas (ne tikai kā sarunvalodu, bet arī kā biznesa valodu).
Kāpēc es izvēlējos Latvijas biznesa koledžu?! Pirmkārt, man šo skolu ieteica draudzene un atsaucās viņa par šo koledžu ļoti lai, labi atsaucās arī par pasniedzējiem un par to kā viņi māca. Otrkārt, koledžas mājas lapā izlasīju par man interesējošo profesiju un apraksts mani apmierināja. Vēl manu uzmanību piesaistīja budžeta vietas koledžā, tālākā iespēja mācīties ārzemēs, kā arī tas, ka augstāko izglītību var iegūt tikai divu gadu laikā.