Saeima ceturtdien, 4. martā, galīgajā lasījumā atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos grozījumus Izglītības likumā.

Likuma grozījumi nosaka, ka valsts dibinātas augstskolas studiju programmas īsteno valsts valodā. Eiropas Savienības oficiālajās valodās pieļaujams īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie, kā arī studiju programmas, kas tiek īstenotas starptautiskas sadarbības ietvaros. Ja studijas Latvijā būs ilgākas par sešiem mēnešiem vai pārsniegs divdesmit kredītpunktu apjomu, ārvalstu studentam būs jāapgūst arī valsts valoda. Svešvalodā varēs īstenot ne vairāk par piekto daļu no studiju programmas. Izņēmums būs valodu un kultūras studijas un valodu programmas. Šādu regulējumu jau nosaka Augstskolu likums, taču atbildīgā komisija lēma valodu lietošanas nosacījumus ietvert arī likumā, kas kopumā regulē visu izglītības jomu.

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām likumā ietverts atšķirīgas attieksmes aizliegums. Tiesības iegūt izglītību ir neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Atšķirīga attieksme pieļaujama tikai tiesisku mērķu dēļ. Personai, kura aizstāv savas tiesības, nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas.

Likums paredz izveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu, kurā būs pieejama informācija par izglītības iestādēm, licencētām un akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku. Sistēmu uzturēs Izglītības un zinātnes ministrija.

Pilns saraksts atrodams Latvijas Republikas Saeimas mājas lapā.

Izglītības likums likumi.lv mājas lapā.

Likums stāsies spēkā 2010.gada 26.martā.